• Visbiežāk veic apmaksu ar pārskaitījumu
  
  
  
  
  
  
  
  
  
  
  
  
  
  
  
  
  
  
  
  
  
  

Veicot apmaksu par  izdevumiem ikdienas saimnieciskās darbības nodrošināšanai,  uzņēmumi visbiezāk veic pārskaitījumus uz konkrētā pakalpojuma sniedzēja kontu (79%), nepieciešamo naudas summu izsniedz darbiniekam skaidrā naudā (55%), veic pārskaitījumus uz darbinieku privāto kontu (50%).

 

Uzņēmumi izmanto arī dažādas maksājuma kartes. Vispopulārākā ir maksājumu karte degvielas iegādes apmaksai. To izmanto 68 % uzņēmumu. No maksājuma kartēm uzņēmumi vēl izmanto uzņēmuma maksājumu kartes, kas izsniegtas darbiniekam (25%), un korporatīvās kredītkartes (6%).

 

• Visvairāk apmierina kredītkartes un degvielas kartes

Visvairāk uzņēmēji  ir apmierināti ar degvielas kartēm (96% ). Privātie uzņēmēji, kas izmanto korporatīvās kredītkartes ir ļoti apmierināti arī ar šo izdevumu organizēšanas veidu (91%). Visvairāk neapmierināto  - 17% ir ar skaidru naudas izmantošanu izdevumu segšanai. 10% no aptaujātajiem, kas izmanto skaidru naudu, ir atzīmējusi, ka skaidra naudas izmaksa darbiniekiem aizņem laiku un tas ir papildus darbs, 3% ka tas nav droši, rodas problēmas ar čekiem, bet 3%, ka cenšas šo izmaksu veidu izskaust. Visvairāk skaidru naudu izmanto būvniecībā un tirdzniecībā, savukārt uzņēmumu maksājumu kartes visbiežāk tiek izmantotas ražošanas uzņēmumos  un uzņēmumos, kas sniedz pakalpojumus, bet  kredītkartes –  tirdzniecībā.       Skaidras naudas izmantošana nav mūsdienīga un prestiža Valsts sektora pārstāvji vērtējot skaidras naudas izmantošanu izdevumu segšanai ir viennozīmīgi – vidēji 50%  uzskata, ka tas neļauj samazināt izdevumus, tas nav droši, tas neļauj kontrolēt darbiniekus, ar to saistītās procedūras aizņem daudz laika, tas nav ērti grāmatvežiem un darbiniekiem, un tas nedod iespējas darbiniekus operatīvi nodrošināt ar naudas līdzekļiem. Privātā sektora viedoklis nav tik vienots  tikai 34% uzskata, ka tas nav prestiži, 33%, ka tas nav mūsdienīgi, 30%, ka tas sagādā neērtības grāmatvežiem. 

Pētījums tika veikts 2008. gada decembrī, aptaujājot 350 privātā sektora un 90 valsts sektora uzņēmumu un iestāžu grāmatvežus, finanšu direktorus un vadītājus.

To veica socioloģisko pētījumu firma SKDS.