Svarīgākās izmaiņas likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk – likums), kas veiktas ar likumu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.

 

Grozījumi likumā attiecībā uz ienākumu no kapitāla

1. Grozījumi likuma 8.panta trešajā daļā nosaka, ka pie fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis, tiek pieskaitītas arī dividendes, procentu ienākumi un tiem pielīdzināmie ienākumi, arī ar procentu ienākumu saistītie ienākumi, ienākumi no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas, ienākumi no noslēgtajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem ar līdzekļu uzkrāšanu, kā arī ienākumi no nekustamā īpašuma atsavināšanas un citu kapitāla aktīvu atsavināšanas ienākums atbilstoši likuma 11.9pantam, ja likuma 9.pantā nav noteikts citādi.
2. Likums ir papildināts ar jaunu 11.9pantu, kurš paredz ienākuma no kapitāla noteikšanu.
3. Kapitāla pieaugumu nosaka kā kapitāla aktīva atsavināšanas cenas un iegādes vērtības starpību. Likuma izpratnē kapitāla aktīvi ir:
3.1. akcijas, kapitāla daļas, pajas, ieguldījumi personālsabiedrībā un citi Finanšu instrumentu tirgus likumā minētie finanšu instrumenti;
3.2. ieguldījumu fondu apliecības un citi pārvedami vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību ieguldījumu fondos vai tiem pielīdzināmos kopējo ieguldījumu uzņēmumos;
3.3. parāda instrumenti (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercsabiedrību emitēti īstermiņa parāda instrumenti) un citi naudas instrumenti, kas tiek tirgoti naudas tirgos;
3.4. nekustamais īpašums (ieskaitot nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības);
3.5. uzņēmums Komerclikuma izpratnē;
3.6. intelektuālā īpašuma objekti.
4. Ienākums no kapitāla aktīvu atsavināšanas ietver arī ienākumus no darījumiem, kas vērsti uz kapitāla aktīvu iegūšanas tiesību atsavināšanu.
5. Ja kapitāla aktīvs iegūts uz dāvinājuma līguma pamata vai mantojuma ceļā, par tā iegādes vērtību uzskata attiecīgi mantojuma masā ietilpstošā vai dāvinājuma līgumā norādītā konkrētā kapitāla aktīva vērtību. Kapitāla aktīva iegādes vērtībā tiek iekļauti arī izdevumi, kas saistīti ar tā iegūšanu.
6. Taksācijas gada kapitāla pieaugumu summē, ja taksācijas gadā ir atsavināti vairāki kapitāla aktīvi. Ja aprēķinātais kapitāla pieaugums vai tā summa ir negatīva, nodokļa aprēķināšanas vajadzībām to neņem vērā.
7. Ja par taksācijas gadu aprēķinātais kapitāla pieaugums no viena kapitāla aktīva atsavināšanas ir negatīvs, bet no cita kapitāla aktīva atsavināšanas – pozitīvs, tad radušos zaudējumus attiecībā uz taksācijas gadu var segt ar pozitīvo kapitāla pieaugumu.
8. Ja par taksācijas gadu aprēķinātais kapitāla pieaugums vai tā summa ir negatīva, tad radušos zaudējumus nevar segt no nākamo taksācijas gadu kapitāla pieauguma vai uz taksācijas gada cita veida ienākumu rēķina.
9. Ienākumu no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, veido:
9.1. dividendes;
9.2. procentu ienākums un tam pielīdzināms ienākums, arī ar procentu ienākumu saistīts ienākums;
9.3. ienākums no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas;
9.4. ienākums no noslēgtajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem ar līdzekļu uzkrāšanu.
10. Likuma 15.pants ir izteikts jaunā redakcijā un šā panta 3.1daļa nosaka, ka nodokļa likme ienākumam no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums ir 10%. Nodokļa likme kapitāla pieaugumam ir 15%.
11. Likums ir papildināts ar jaunu 16.1pantu, kurš nosaka ienākuma gūšanas dienu. Par ienākuma gūšanas dienu uzskatāma diena, kad maksātājs saņem naudu vai citas lietas, ja šajā pantā nav noteikts citādi.
12. Par procentu ienākuma gūšanas dienu un attiecīgi arī par procentu ienākuma izmaksas dienu šā likuma izpratnē uzskata dienu, kad fiziskajai personai rodas tiesības neierobežoti rīkoties ar attiecīgo ienākumu saskaņā ar noslēgto līgumu vai likumu un attiecīgais ienākums kļūst pieejams šai personai tās norādītajā veidā un kārtībā.
13. Par dividenžu ienākuma gūšanas dienu un attiecīgi arī par dividenžu ienākuma izmaksas dienu šā likuma izpratnē uzskata dienu, kad dividendes aprēķinātas.
14. Par ienākuma gūšanas dienu no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas uzskata dienu, kad papildpensijas saņēmējs saņem maksājumu no privātā pensiju fonda.
15. Grozījumi likuma 17.panta desmitajā daļā nosaka, ka ienākuma izmaksātājs nodokli ietur ienākuma izmaksas vietā un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā no ienākuma no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums.
16. Likuma 19.pants ir papildināts ar jaunu 5.3daļu, kura nosaka, ka maksātājs, kurš gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, deklarāciju par ienākumu no kapitāla iesniedz līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša 15.datumam, ja ienākumi no kapitāla aktīvu atsavināšanas mēnesī pārsniedz 500 latus. Maksātājs, kurš gūst ienākumu no kapitāla pieauguma un kura kopējie ienākumi no darījumiem ar kapitāla aktīviem mēnesī ir līdz 500 latiem, deklarāciju par ienākumu no kapitāla par ceturksnī gūto ienākumu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam vienreiz ceturksnī līdz ceturksnim sekojošā mēneša 15.datumam.
17. Likuma 19.pants ir papildināts ar jaunu 3.2daļu, kura nosaka, ka maksātājs iemaksā budžetā aprēķinātā nodokļa summu ne vēlāk kā 15 dienu laikā no šā panta 5.3 daļā noteiktās deklarācijas par ienākumu no kapitāla iesniegšanas dienas.
18. Likuma 28.pants ir papildināts ar jaunu 10.punktu, kurš nosaka, ka maksātāja pienākums ir līdz pēctaksācijas gada 1.aprīlim ziņot Valsts ieņēmumu dienestam par taksācijas gadā uzsākto, bet nepabeigto darījumu ar kapitāla aktīviem, ja taksācijas gadā ir īstenota vismaz viena no šā darījuma sastāvdaļām: līguma noslēgšanas diena, naudas vai avansa saņemšanas diena, īpašuma tiesību pāreja un blakus nosacījumi, lai līgums stātos spēkā, un darījuma nosacījumu izpilde nenotiek vienā taksācijas periodā.
19. Likuma pārejas noteikumi ir papildināti ar 55.punktu, kurš nosaka, ka 2010.gada janvārī un februārī kredītiestādes nodokli no procentu ienākuma var neieturēt izmaksas vietā, bet līdz 15.martam nosūta Valsts ieņēmumu dienestam informāciju par fizisko personu gūtajiem procentu ienākumiem, iesniedzot paziņojumu par fiziskai personai izmaksātajām summām, kā arī līdz 15.martam paziņo maksātājam, ka nodoklis no attiecīgajā laika posmā izmaksātā procentu ienākuma nav ieturēts un nav iemaksāts budžetā.
20. Likuma pārejas noteikumi ir papildināti ar 56.punktu, kurš nosaka, ka fiziskai personai, kura laika posmā no 2010.gada 1.janvāra līdz 28.februārim ir guvusi procentu ienākumu, no kura nodoklis nav ieturēts izmaksas vietā, ja nodoklis pārsniedz 5 latus, ir jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam deklarācija par ienākumu no kapitāla līdz 2010.gada 31.martam un līdz 15.aprīlim ir jāiemaksā budžetā aprēķinātā nodokļa summa 10% apmērā no procentu summas. Savukārt, ja nodoklis nepārsniedz 5 latus, maksātājs nodokļa aprēķināšanu un iemaksāšanu budžetā veic rezumējošā kārtībā.

Grozījumi likumā attiecībā uz apliekamajiem ienākumiem

21. Likuma 8.pants ir papildināts ar jaunu 2.3daļu, kura paredz ar algas nodokli apliekamajā ienākumā ietvert arī darbiniekam, īpašniekam, kapitālsabiedrības valdes loceklim vai padomes loceklim, personai, kas pilda pienākumus vēlētā valsts pārvaldes institūcijā, citā vēlētā amatā vai amatā, kurā persona iecelta, pamatojoties uz Saeimas, Ministru kabineta vai pašvaldības domes lēmumu, kā arī šo personu ģimenes locekļiem doto labumu no darba devējam piederoša vai darba devēja rīcībā esoša vieglā pasažieru automobiļa izmantošanas tādiem uzdevumiem vai vajadzībām, kas nav saistītas ar darba vai dienesta pienākumu vai darba devēja saimnieciskās darbības veikšanu, līdz 150 latiem mēnesī.
22. Likuma 8.panta trešā daļa ir papildināta ar jauniem punktiem, kuri precizē apliekamos ienākumus. Jāņem vērā, ka minētās daļas 21.punkts nosaka, ka pie fiziskās personas ienākumiem, par kuriem ir jāmaksā nodoklis, tiek pieskaitīti citi ienākumi, kas nav minēti likuma 9.pantā. Tādējādi likuma 8.panta trešajā daļā minētais apliekamo ienākumu uzskaitījums nav pilnīgs.
23. Grozījumi likuma 8.panta piektajā daļā paredz, ka no 20 uz 10 procentiem no fiziskās personas gada apliekamā ienākuma ir samazinātas attaisnotajos izdevumos iekļaujamās normas darba devēja veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju maksājumiem.

Grozījumi likumā attiecībā uz neapliekamajiem ienākumiem

24. Grozījumi likuma 9.panta pirmās daļas 1.punktā paredz, ka no 4000 uz 2000 latiem ir samazināta neapliekamo ienākumu summa ienākumiem no lauksaimnieciskās ražošanas un lauku tūrisma pakalpojumu sniegšanas.
25. No likuma 9.panta pirmās daļas 9.punkta kā neapliekams ienākums ir svītrots no fiziskajām personām saņemtais dāvinājums. Savukārt minētā daļa ir papildināta ar jaunu 35.punktu, kurš nosaka, ka ar nodokli tiek apliktas dāvanas, kuras pārsniedz 1000 latus gadā, ja tās saņemtas no fiziskajām personām, ar kurām dāvinājuma saņēmēju nesaista laulība vai radniecība līdz trešajai pakāpei Civillikuma izpratnē.
26. Grozījumi likuma 9.panta pirmās daļas 10.punktā paredz, ka no 150 uz 100 latiem gadā ir samazināta neapliekamā daļa konkursos un sacensībās saņemtajām balvām (prēmijām), savukārt no 3000 uz 1000 latiem gadā ir samazināta neapliekamā daļa publiskajos starptautiskajos konkursos un starptautiskajās sacensībās gūtajām balvām un prēmijām.
27. No likuma 9.panta pirmās daļas ir svītrots 19.punkts, kurš noteica, ka ienākums no sava īpašuma atsavināšanas ir neapliekams ienākums. Savukārt minētā daļa ir papildināta ar jaunu 192.punktu, kurš nosaka, ka ar nodokli netiek aplikti ienākumi no personīgā īpašuma (fiziskajai personai piederošas personiskai lietošanai paredzētas tādas kustamas lietas kā mēbeles, apģērbs un citas kustamas lietas) atsavināšanas, izņemot ienākumu no:
27.1. pārdošanai izgatavotas vai iegādātas lietas (ķermeniskas vai bezķermeniskas) pārdošanas,
27.2. kapitāla pieauguma un pārējā ienākuma no kapitāla.
28. No likuma 9.panta pirmās daļas ir svītrots 22.punkts, kurš noteica, ka gada apliekamajā ienākumā netiek iekļautas summas, kas izmaksātas kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai. Tādējādi minētais ienākums sākot ar 2010.gada 1.janvāri ir apliekams ienākums, izņēmums ir pārejas noteikumu 54.punktā noteiktais, ka vienoto platību maksājumu summas, kas piešķirtas par 2009.gadu kā valsts atbalsts lauksaimniecībai vai Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai un lauku attīstībai, bet izmaksātas pēc 2009.gada 31.decembra, nav iekļaujamas maksātāja apliekamajā ienākumā.
29. No likuma 9.panta pirmās daļas ir svītrots 24.punkts, kurš noteica, ka ar nodokli nav apliekams ienākums no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas.
30. No likuma 9.panta pirmās daļas ir svītrots 30.punkts, kurš noteica, ka ar nodokli nav apliekams ienākums no fiziskajai personai piederošu ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību pārdošanas. Tādējādi minētais ienākums ir apliekams ar nodokli, savukārt likuma pārejas noteikumu 50.punkts paredz apliekamā ienākuma no kapitāla pieauguma no ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības noteikšanu maksātājam, kas, sākot ar 2010.gada 1.janvāri, atsavina līdz 2009.gada 31.decembrim iegādātu ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību.
31. Likuma 9.panta pirmā daļa ir papildināta ar jaunu 33.punktu, kurš nosaka, ka ar nodokli nav apliekams ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas maksātāja īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir personas deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā maksātāja papildu adrese). Ja nekustamais īpašums, kuru atsavina, ir mantots no laulātā, uzskatāms, ka nekustamais īpašums ir viņu pārdzīvojušā laulātā īpašumā no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā kā mantojuma atstājēja īpašums.
32. Likuma 9.panta pirmā daļa ir papildināta ar jaunu 34.punktu, kurš nosaka, ka ar nodokli nav apliekams ienākums no nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas radies saistībā ar mantas sadali laulības šķiršanas gadījumā, ja vismaz 12 mēnešus līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai tas ir bijis abu laulāto deklarētā dzīvesvieta (kas nav deklarēta kā papildu adrese).

Grozījumi likumā attiecībā uz attaisnotajiem izdevumiem
 
33. Grozījumi likuma 10.panta pirmās daļas 5. un 6.punktā paredz, ka no 20% uz 10% no fiziskās personas gada apliekamā ienākuma ir samazinātas attaisnotajos izdevumos iekļaujamās normas veiktajām iemaksām privātajos pensiju fondos un dzīvības apdrošināšanas (ar līdzekļu uzkrāšanu) prēmiju maksājumiem.
34. No likuma 10.panta pirmās daļas ir svītrots 7.punkts, kurš noteica, ka attaisnotajos izdevumos ir iekļaujamas ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību iegādes izmaksas. Savukārt likuma pārejas noteikumu 51.punkts paredz, ka laika posmā no 2010.gada 1.janvāra līdz 2013.gada 31.decembrim attiecībā uz ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību iegādes izmaksām piemērojami likuma noteikumi, kas bija spēkā 2009.gada 31.decembrī, ja attiecīgās izmaksas veiktas līdz 2009.gada 31.decembrim un ieguldījumu apliecības bija fiziskās personas īpašumā vismaz 60 mēnešus.

Grozījumi likumā attiecībā uz ienākumu no saimnieciskās darbības
 
35. Likuma 11.pants ir papildināts ar jaunu 1.3daļu, kura nosaka, ka fiziskās personas darbība kvalificējama kā saimnieciskā darbība, ja tā atbilst vienam no šādiem kritērijiem:
1) darījumu regularitāte un sistemātiskums (trīs un vairāk darījumi taksācijas periodā vai pieci un vairāk darījumi trijos taksācijas periodos);
2) ieņēmumi no darījuma pārsniedz 10 000 un vairāk latu taksācijas gadā, izņemot ienākumus no personīgā īpašuma atsavināšanas;
3) darbības ekonomiskā būtība vai personas īpašumā esošo lietu apjoms norāda uz sistemātisku darbību ar mērķi gūt atlīdzību.
36. Likuma 11.panta otrā daļa ir papildināta ar jaunu 2.1punktu, kurš paredz, ka ieņēmumos, kas gūti no saimnieciskās darbības tiek ieskaitīta pārpalikuma daļa, kuru saņem normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem par atbalsta saņemšanu lauku attīstībai atbilstošas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības biedrs, atbilstoši viņa izmantoto kooperatīvās sabiedrības pakalpojumu apjomam.
37. Grozījumi likuma 11.panta divpadsmitajā daļā paredz, ka nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējs var arī maksātājs, gūstot ienākumu no kustamas lietas atsavināšanas, kas atbilst tikai šā panta 1.3 daļas 2.punktam (ieņēmumi no darījuma pārsniedz 10 000 un vairāk latu taksācijas gadā), ja tam nerodas saimnieciskās darbības izdevumi vai tie ir nebūtiski.
38. Grozījumi likuma 11.panta trīspadsmitajā daļā paredz, ka maksātāji, kas no piemājas saimniecības vai personīgās palīgsaimniecības gūst ienākumu, kurš nepārsniedz 2000 (iepriekš – 4000) latus gadā, var nereģistrēties kā saimnieciskās darbības veicēji.

Grozījumi likumā attiecībā uz patentmaksas maksātājiem

39. Likums ir papildināts ar jaunu 11.10pantu, kurš nosaka īpašus noteikumus patentmaksas maksātājiem.
40. Patentmaksa ir valsts noteikts vienots fiksēts maksājums, kas ietver iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas par fiziskās personas saimniecisko darbību.
41. Maksātājs iedzīvotāju ienākuma nodokļa un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu vietā var izvēlēties maksāt patentmaksu, ja viņa ieņēmumi pirmstaksācijas gadā nepārsniedz likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” noteikto slieksni, kas paredz pienākumu reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, un ja viņš nenodarbina citas personas, attiecībā uz šādām saimnieciskās darbības jomām:
41.1. ādas un tekstilizstrādājumu amatniecība;
41.2. apģērbu un apavu izgatavošana un labošana, pulksteņu un slēdzeņu labošana, kā arī citi sadzīves pakalpojumi;
41.3. amatniecības izstrādājumu no koka, salmiem, māla, stikla vai akmens izgatavošana;
41.4. floristika;
41.5. fotografēšanas pakalpojumi;
41.6. skaistumkopšanas pakalpojumi;
41.7. privātie mājsaimniecības pakalpojumi;
41.8. mājas aprūpes pakalpojumi;
41.9. meža un pļavu velšu vākšana (sēņošana, ogošana vai savvaļas ārstniecības augu un ziedu vākšana).
42. Maksātājs var izvēlēties maksāt patentmaksu, ja atbilstoši paša maksātāja prognozei taksācijas gada saimnieciskās darbības ieņēmumi (pārrēķinot uz pilnu taksācijas gadu) nepārsniegs likumā „Par pievienotās vērtības nodokli” noteikto slieksni, kas paredz pienākumu reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.
43. Maksātājs, kas veic saimniecisko darbību un par to maksā patentmaksu, vienlaikus nevar būt fiksētā nodokļa maksātājs.
44. Kārtību, kādā reģistrē patentmaksas maksātāju, maksā patentmaksu, kā arī saimnieciskās darbības jomas profesijas, par kurām maksā patentmaksu, patentmaksas apmēru sadalījumā pa profesijām un darbībām, kas saistītas ar meža un pļavu velšu vākšanu, un saimnieciskās darbības ierobežojumus patentmaksas maksātājam nosaka Ministru kabinets.
45. Likuma 15.pants ir papildināts ar jaunu sesto daļu, kura nosaka, ka patentmaksas apmērs atkarībā no saimnieciskās darbības jomas, par kurām maksātājs var veikt patentmaksu, ir no 30 līdz 120 latiem mēnesī.
46. Likuma 26.pants ir papildināts ar sesto daļu, kura nosaka, ka patentmaksa tiek ieskaitīta budžetā šādā sadalījumā:
46.1. 67 procenti – valsts sociālās apdrošināšanas speciālajā budžetā;
46.2. 33 procenti – maksātāja dzīvesvietas pašvaldības budžetā.

Grozījumi likumā attiecībā uz nodokļa likmēm

47. Likuma 15.pants ir izteikts jaunā redakcijā un paredz šādas iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes:
47.1. vispārējā nodokļa likme ir paaugstināta no 23 procentiem uz 26 procentiem;
47.2. nodokļa likme ienākumam no saimnieciskās darbības ir paaugstināta no 15 procentiem uz 26 procentiem;
47.3. nodokļa likme ienākumam no kapitāla, kas nav kapitāla pieaugums, ir 10 procenti;
47.4. nodokļa likme kapitāla pieaugumam ir 15 procenti;
47.5. ienākumiem no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas tiek piemērota 10 procentu nodokļa likme, ja gūtais ienākums nav kvalificējams kā ienākums no saimnieciskās darbības.

Grozījumi likumā attiecībā uz augoša meža un kokmateriālu atsavināšanas rezultātā gūto ienākumu

48. Likuma 15.pants ir papildināts ar jaunu septīto daļu, kura nosaka, ka ienākumam no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas tiek piemērota 10 procentu nodokļa likme, ja gūtais ienākums nav kvalificējams kā ienākums no saimnieciskās darbības.
49. Likuma 11.pants ir papildināts ar jaunu 1.4daļu, kura nosaka, ka ienākuma gūšana no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas nav kvalificējama par saimniecisko darbību, ja izdevumi, kas saistīti ar šā ienākuma gūšanu, nav atzīti par saimnieciskās darbības izdevumiem.
50. Par ienākumu gūšanas dienu uzskata dienu, kad maksātājs saņem naudu. Ienākuma izmaksātājs ietur nodokli ienākuma izmaksas vietā un iemaksā to budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā.

Grozījumi likumā attiecībā uz nodokļa ieturēšanu un paziņojumu izsniegšanu

51. Likuma 17.panta sestā daļa ir izteikta jaunā redakcijā un nosaka, ka, gadam beidzoties, darba devējs ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc darbinieka pieprasījuma saņemšanas izsniedz viņam paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām, kā arī nosūta Valsts ieņēmumu dienestam paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām. Tādējādi ir atcelta prasība darba devējam izsniegt paziņojumu visiem darbiniekiem. Izņēmums ir likuma 17.panta 7.1daļā noteiktais, ka Valsts amatpersonai paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām darba devējs izsniedz bez pieprasījuma.
52. Likuma 17.pants ir papildināts ar jaunu 11.5daļu, kura paredz, ka paziņojumu par fiziskajai personai izmaksātajām summām kredītiestāde un ieguldījumu sabiedrība var neizsniegt maksātājam, kurš guvis ienākumu no kapitāla, tajā skaitā no kapitāla pieauguma, ja kredītiestāde izsniedz vai nosūta personām – nodokļa maksātājām – konta izrakstu par taksācijas gada ienākumu no kapitāla.
53. Grozījumi likuma 17.panta trīspadsmitajā daļā nosaka, ja mēnesī izmaksātā ienākuma vai vienreizējās izmaksas apmērs ir trīs lati vai mazāks, to izmaksājot, nodoklis netiek ieturēts izmaksas reizē, izņemot ienākumus, kas minēti šā panta desmitās daļas 12. un 13.punktā (dividendes un procentu ienākums).

Grozījumi attiecībā uz iznomāta personāla ienākumu

54. Likums ir papildināts ar jaunu 17.1pantu attiecībā uz iznomāta personāla ienākumu vai tam pielīdzinātu ienākumu. Atbilstoši šā panta pirmajā daļā sniegtajai definīcijai par personālu likuma izpratnē uzskata jebkuru fizisko personu, kuru cita persona (personāla iznomātājs) piesaista, lai veiktu darbu personāla nomnieka labā neatkarīgi no tā, vai starp personāla iznomātāju un attiecīgo fizisko personu pastāv darba tiesiskās attiecības.
55. Likuma 17.1panta otrā daļa nosaka, ka par personāla nomu uzskata personāla iznomātāja (nerezidenta) personāla nosūtīšanu apmaiņā pret atlīdzību Latvijas rezidentam, lai šis personāls veiktu darbības saistībā ar personāla nomnieka saimniecisko darbību Latvijā vai ārvalstīs, ja tiek konstatēta vismaz viena no šādām pazīmēm:
55.1.personāla nomnieks atbild par darba kopējo vadību un uzraudzību vai darba rezultātu;
55.2.personāla nomnieks nosaka iznomātā personāla skaitu un kvalifikāciju;
55.3.personāla integrācija personāla nomnieka uzņēmumā. Integrācija uzņēmumā šā panta izpratnē ir darba vai atpūtas vietas esamība, pienākums ievērot uzņēmuma iekšējās kārtības noteikumus;
55.4.atlīdzība par personāla nomu tiek aprēķināta atkarībā no iznomātā personāla darba laika, paveiktā darba vai citas attiecības starp personāla iznomātāja atlīdzību un personāla darba samaksu;
55.5.personāla nomnieks nodrošina personālu ar lielāko daļu pamatlīdzekļu, darbarīku un materiālu.
56. Likuma 17.1panta trešā un ceturtā daļa nosaka kārtību, kādā personāla nomnieks aprēķina nodokli par iznomātā personāla ienākumu. Gadījumā, ja ir iespējams identificēt iznomāto personālu (vārdu, uzvārdu, dzimšanas datumu, pastāvīgo dzīvesvietu vai nodokļu maksātāja reģistrācijas numuru vai citas ziņas), tad personāla nomnieks aprēķina nodokli par iznomātā personāla ienākumu. Savukārt, ja personāla iznomātājs nevar personāla nomniekam iesniegt personāla identificēšanai nepieciešamo informāciju, tad par iznomātā personāla ienākumam pielīdzinātu ienākumu tiek uzskatīts personāla nomnieka kopējais maksājums personāla iznomātājam.

Grozījumi likumā attiecībā uz citiem jautājumiem

57. Grozījumi likuma 18.panta 4.1daļā nosaka, ka maksātājs, kas kārto grāmatvedību divkāršā ieraksta sistēmā, taksācijas gada avansa maksājumus nosaka saskaņā ar likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 23.pantu. Avansa maksājumi izdarāmi vienreiz ceturksnī šā panta trešajā daļā noteiktajos avansa maksājumu termiņos (ne vēlāk kā 15.martā, 15.maijā, 15.augustā un 15.novembrī) vai, ja ikmēneša avansa maksājumi pirmstaksācijas gadā ir pārsnieguši 500 latus, katru mēnesi līdz 15.datumam.
58. Likuma 18.pants ir papildināts ar jaunu vienpadsmito daļu, kura nosaka, ja maksātājam ir būtiski mainījies darbības veids, ieņēmumu vai izdevumu struktūra vai samazinājies peļņas apjoms, nodokļa avansa maksājumus par taksācijas perioda atlikušajiem mēnešiem nosaka vienādās summās, ņemot vērā maksātāja iesniegto pamatoto aprēķinu. Starpību starp taksācijas periodam aprēķināto nodokli un nodokļa maksātāja uz prognozes pamata veikto nodokļa avansa maksājumu apmēru, kas pārsniedz 30 procentus no aprēķinātās nodokļa summas, palielina par nokavējuma naudu, kas aprēķināta saskaņā ar likumu „Par nodokļiem un nodevām”.
59. Grozījumi likuma pārejas noteikumu 44.punktā paredz, ka līdz 2012.gadam tiek pagarināts nodokļa maksāšanas atbrīvojums gūtajiem ienākumiem, kas izmaksāti no pašvaldības budžeta kā atlīdzība fiziskajai personai par sociālās aprūpes pakalpojuma – aprūpe mājās – sniegšanu.
60. Likuma pārejas noteikumi ir papildināti ar jaunu 52.punktu, kurš nosaka, ka no aplikšanas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli atbrīvo 2010., 2011. un 2012.taksācijas gadā gūtos ienākumus no Eiropas Sociālā fonda darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība”, kurus izmaksājusi pašvaldība, saņemot Valsts nodarbinātības aģentūras par stipendijām kvalificētos Eiropas Sociālā fonda darbības programmas „Cilvēkresursi un nodarbinātība” līdzekļus.
61. Likuma pārejas noteikumi ir papildināti ar jaunu 53.punktu, kurš nosaka, ka aprēķinot avansa maksājumus par 2010.gadu, avansa maksājumiem, kas aprēķināti šajā likumā noteiktajā kārtībā, piemēro koeficientu 1,5.
62. Likuma pārejas noteikumi ir papildināti ar jaunu 58.punktu, kas paredz, ka līdz likuma 39.pantā paredzēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 30.jūnijam ir piemērojami Ministru kabineta 2006.gada 26.septembra noteikumi Nr.793 „Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas noteikumi”, ciktāl tie nav pretrunā ar likumu.

Grozījumi likumā attiecībā uz nerezidentu ar nodokli apliekamo ienākumu

63. Likumā izslēgts 3.panta trešās daļas 6.punkts, kurā bija noteikts, ka ārvalsts nodokļa maksātāja ar nodokli apliekamais ienākums ir ienākums likvidācijas kvotas veidā no Latvijas Republikā reģistrētas komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības likvidācijas – tādā apmērā, kādā tas pārsniedz izmaksājamo dividendi.
64. Grozījumi likuma 3.panta trešās daļas 7.1punktā nosaka, ka nerezidenta ar nodokli apliekamais ienākums ir ienākums no Latvijas Republikā esoša nekustamā īpašuma atsavināšanas un citu kapitāla aktīvu atsavināšanas ienākums atbilstoši likuma 11.9pantam, izņemot ienākumu no finanšu instrumentu atsavināšanas.
65. Grozījumi likuma 3.panta trešās daļas 9.1punktā paredz, ka nerezidentu apliekamajā ienākumā ietver ienākumu no fiziskās personas īpašumā esoša augoša meža atsavināšanas izciršanai un tajā iegūto kokmateriālu atsavināšanas. Minētajam ienākumu veidam piemēro 10 procentu likmi saskaņā ar likuma 15.panta septīto daļu, nodokli ietur ienākuma izmaksas vietā.
66. Grozījumi likuma 3.panta trešās daļas 10. un 11.punktā nosaka, ka nerezidentu apliekamajā ienākumā ietver dividendes, kā arī procentu ienākumu un tam pielīdzināmu ienākumu, arī ar procentu ienākumu saistītu ienākumu, izņemot procentu ienākumu no Latvijas vai citas Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts un pašvaldību parādzīmēm. Nerezidentam izmaksātajām dividendēm un procentu ienākumam piemērojama 10 procentu likme.
67. Likuma 3.panta trešā daļa ir papildināta ar jauniem ienākumu veidiem, kuri veido nerezidentu ar nodokli apliekamo ienākumu. Sākot ar 2010.gada 1.janvāri nerezidentu apliekamajā ienākumā ietver arī:
67.1. nekustamā īpašuma vērtības pieaugumu vai tā daļu, kura iegūta, beidzoties nomas līgumam, un kuru nodrošināja iznomātajā īpašumā nomnieka veiktie rekonstrukcijas, restaurācijas, renovācijas, uzlabošanas vai citi kapitālie ieguldījumi, ja minēto pieaugumu vai tā daļu maksātājs nav kompensējis nomniekam. Par minētā ienākuma gūšanas dienu uzskata nomas līguma pārtraukšanas diena;
67.2. pārpalikuma daļu, kuru saņem normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem par atbalsta saņemšanu lauku attīstībai atbilstošas lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības biedrs, atbilstoši viņa izmantoto kooperatīvās sabiedrības pakalpojumu apjomam;
67.3. ienākumu no dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, automašīnu garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības, laivu garāžu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības un dārzkopības kooperatīvās sabiedrības sadalītās peļņas. Ienākums sevī ietver sabiedrības sadalītās peļņas daļu tās biedram, ieturētais nodoklis jāiemaksā budžetā 15 dienu laikā pēc tam, kad pieņemts dalībnieku lēmums par peļņas sadali;
67.4. ienākumu no privātajos pensiju fondos veikto iemaksu ieguldīšanas;
67.5. iznomāta personāla ienākumu vai tam pielīdzinātu ienākumu neatkarīgi no tā, kas fiziskās personas labā saņem šo ienākumu;
67.6. ienākumu no noslēgtajiem dzīvības apdrošināšanas līgumiem ar līdzekļu uzkrāšanu.
68. Likuma 3.pants ir papildināts ar piekto daļu, kas nosaka, ka nerezidenta ienākumam no nekustamā īpašuma atsavināšanas, dividendēm un procentu ienākumam piemēro likuma 11.9panta normas par ienākuma no kapitāla noteikšanu.
69. Likuma 9.panta trešā daļa ir papildināta ar atsauci uz likuma 9.panta pirmās daļas 16.1punktu, kas nosaka, ka nerezidentu apliekamajā ienākumā neietver komandējuma izdevumu kompensācijas normas Ministru kabineta noteiktajā apmērā vai apmērā, kas noteikts valstī, kurā tiek veikti darba vai dienesta pienākumi (darba vieta atrodas citā valstī).
70. Likuma 17.pants ir papildināts ar jaunām daļām attiecībā uz maksājumiem, kurus fiziskās personas, kurām saskaņā ar likumu ir pienākums iesniegt Latvijā gada ienākumu deklarāciju, izmaksā personām, kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu un beznodokļu valstīs vai teritorijās. Atbilstoši likuma 17.panda divdesmitajai daļai nodokļa ieturēšanas diena ir diena, kad izmaksātājs veic faktisko maksājumu nerezidentam, vai arī diena, kad tiek izdarīts kreditora - nerezidenta - saistību samazinājums, veicot ienākuma izmaksātāja un nerezidenta savstarpējo norēķinu ieskaitu, vai arī diena, kad notiek konkrētā kreditora saistību nodošana.
Saskaņā ar likuma 17.panta divdesmit pirmo un divdesmit otro daļu nodoklis pēc 26 procentu likmes jāpiemēro tiem maksājumiem, kas samazina Latvijas rezidenta - maksājumu izdarītāja apliekamo ienākumu. Ieturētais nodoklis jāiemaksā budžetā ne vēlāk kā ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša piektajā datumā.
71. Grozījumi likuma 19.panta 5.2daļā nosaka, ja nerezidents, kas Latvijā gūst ienākumu no kapitāla pieauguma, neizmanto likuma 20.panta trešajā daļā minētos deklarēšanas atvieglojumus, nodokli no šā ienākuma aprēķina un deklarāciju par ienākumu no kapitāla Valsts ieņēmumu dienestam iesniedz līdz ienākuma gūšanas mēnesim sekojošā mēneša 15.datumam.