Pamatojoties uz šo normatīvo aktu, Latvijas uzņēmumam, kuram īpašnieks (kapitāla daļu turētājs), ir, piemēram, Somijas uzņēmums, ir jāpanāk, ka Somijas uzņēmums izsniedz savas nodokļu administrācijas izdotu izziņu, ka tas ir uzņēmumu ienākuma nodokļa maksātājs un ES rezidents.

 

Šajā brīdī arī veidojas situācija, kas konkrētam uzņēmumam liedz pārskaitīt dividendes mātes uzņēmumam citā Eiropas Savienības valstī, neieturot 10% nodokli. Somijas uzņēmums nepakļaujas Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienestam un Latvijas Republikas likumdošanai. Tāpat Somijas uzņēmumam nav saprotamas šādas prasības par izziņu - viņu likumdošana to nepieprasa. Arī Somijas nodokļu administrācija neko nezin par šādām Latvijas nodokļu administrācijas prasībām un pat nevar noformulēt pieprasīto izziņu - jau piecus mēnešus. Un noformulēt nevar arī Latvijas Republikas Valsts ieņēmumu dienests, jo nevienam nav zināms, kādam precīzi ir jābūt šīs izziņas saturam. Kā vēsta VID skaidrojums (03.09.2009 14.4/19767) - esot jāsagatavo brīvā formā.

 

Manā skatījumā šis ir kārtējais valsts iestāžu darbinieku neprofesionalitātes piemērs starpvalstu līmenī, kad tiek sagatavoti normatīvie akti, kurus korekti nevar izpildīt. Aiz šī normatīvā akta sagatavošanas procesa stāv konkrēti cilvēki, kuri par to ir atbildīgi, bet kuri nenes nekādu atbildību. Acīmredzot tā ir mūsu valsts nelaime, kad neviens neparko nav atbildīgs, un grāmatvežu viedoklis tiek nobīdīts malā - ar pamatojumu "tiesu prakse rādīs "