1. Gadījums: Swedbank AS internetbanka uzņēmumiem. Piemēram, uzņēmums piereģistrē savu grāmatvedi (vai grāmatvedības firmas pārstāvi) kā otru lietotāju internetbankā ar tiesībām redzēt konta izrakstu un sagatavot maksājumus. Viss ir jauki līdz brīdim, kad uzņēmums pazūd (izdomā pārtraukt darbību, bēguļo no kreditoriem u.tt.). Sadarbība uzņēmumam ar grāmatvedi izbeidzas, bet vai ar banku? Tālāk sākās grāmatveža sarakste ar Swedbank AS. Grāmatvedis informē, ka viņam vairs nav nekāds sakars ar šo firmu un lūdz atslēgt nost no sava lietotājvārda pieeju konkrētajai firmai. Uz ko Swedbank AS atbild: "Informējam, ka Jums ir nepieciešams sazināties ar uzņēmuma __________ SIA pārstavi. Veikt izmaiņas var tikai uzņēmuma paraksttiesīgā persona, ir nepieciešams uzrakstīt iesniegumu filiālē _____________ ar lūgumu atvienot Jums iespēju ieiet uzņēmuma kontā ar internetbankas starpniecību." Tā kā vadība vairs nav atrodama un grāmatvedis arī neuzskata par savu pienākumu veikt izmeklēšanas darbības un "skriet pa visu pasauli" pēc vadības, tad jautājums paliek neatrisināts - Swedbank AS visas tupmākās atbildes ir līdzīgas un pēdējā uzliek punktu "Vēlamies Jūs informēt, ka visa nepieciešamā informācija tika sniegta iepriekšējos bankas ziņojumos".
Pilnīgs strupceļš, no kura vienīgā izeja ir grāmatvedim sniegt prasību tiesā pret Swedbank AS un lūgt tiesu atzīt internetbankas pieslēgumu par nelikumīgu, jo persona tam nepiekrīt, un to izbeigt. Šāds prasības pieteikums pieteicējam izmaksās 50,00 Ls valsts nodevas veidā.

Interesanti, ka tādos gadījumos, kā konta slēgšana vai kredīta līguma lauša, gan netiek lūgts amatpersonas iesniegums - tas ātri tiek paveikts vienpusējā kārtā.
Izejot no šāda precedenta, var secināt, ka banka var apstrādāt personas datus bez viņas piekrišanas un arī izveidot un uzturēt pieslēgumus bez šīs personas piekrišanas, pat ņemot vērā personas protestu.

2.Gadījums:
Līdzīga situācija ir Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmā. Dotajā situācijā ar vairākiem uzņēmumiem grāmatvedim sadarbība nav jau vairāk kā gadu. Uz jautājumu, kas jādara, lai atbrīvotos no neaktuāliem pieslēgumiem, kad grāmatvedim joprojām ir pieeja neaktuālo uzņēmumu datiem, atbilde no VID Rīgas reģionālās iestādes ir "Lai elektroniskās deklarēšanas sistēmas (turpmāk – EDS ) lietotājam nebūtu iespējas pieslēgties EDS kā klienta pārstāvim un izmantot EDS realizētos pakalpojumus, ir jāveic izmaiņas EDS lietotāju sarakstā, iesniedzot iesniegumu ar izmaiņām EDS lietotājos un tiem piešķirtajās tiesībās." Tātad to atkal var izdarīt tikai amatpersona. Ja uzņēmuma vadība neko nesaprot no EDS un tiesībām, ja tā jau sen ir ārzemēs, tad šis pieslēgums ir uz mūžu!

Un tikko diskusijās izlasīju vēl par vienu situāciju, kurai sekas jau ir nopietnākas:

Ja SIA ir pieņēmusi darbā darbiniekus un iesniegusi Valsts ieņēmumu dienestā ziņas par darba ņēmējiem, pēc tam firma ir pazudusi, kā tas pēdējā laikā bieži mēdz notikt, tad darbiniekiem vispār neesot nekādu iespēju valsts iestādēs panākt, kad tos atbrīvo no darba. Citāts "Es staigāju no vienas iestādes uz otru un neviens man nespēj palīdzēt, tas neesot ne VID ne Darba inspekcijas ne VSAA pienākums" Un šāda situācija jau nes līdzi smagas finansiālās sekas - netiek saņemti pabalsti, pensijas u.tt.

Vienīgā izeja, kas neprasītu papildus līdzekļus (tiesvedība ir vairāki gadi), esot uzņēmuma vietā Valsts ieņēmumu dienestam nosūtīt ziņas par darba attiecību izbeigšanos un parakstīties vadītāja vietā. Līdz tam nu valsts aparāts ir nonācis...

 
Secinājumi:

Manā skatījumā ir pilnīgi absurda situācija, kad kādas sistēmas lietotājs brīvprātīgi atzīst, ka tam vairs nav nekā kopīga ar kādu sistēmas daļu vai datiem, bet sistēmas uzturētājs ignorē šo lietotāja paziņojumu un turpina uzskatīt, ka sistēmai ir jābūt pieejamai un tai skaitā visiem datiem. Tāpat likumdevējam un sistēmu izstrādātājiem būtu jāpārskata datu apstrādes principi - primārais ir cilvēks. Pašlaik primārā ir sistēma!

Lai veicas!

Rolands Celmiņš