Kā telefonsarunā konsultēja Valsts ieņēmumu dienesta pārstāve, no minētajām izmaiņām izriet, ka turpmāk, ja uzņēmumā ir tikai viens valdes loceklis, kuram nav noteikta darba alga, darba devēja ziņojums nav jāiesniedz.

 

Atlaižot ar 30.06.2009 valdi, kurai nav noteikta atlīdzība, ziņās par darba ņēmējiem esot jālieto 25 kods.

 

Valsts ieņēmumu dienesta GNP sagatavotā informācija par izmaiņām nodokļu likumdošanā:

 

Informatīvais materiāls par grozījumiem
likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli”

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2009.gada 12.jūnijā Saeima pieņēma likumu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, kas publicēts 2009.gada 30.jūnija laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” Nr.100 (4086) un stājas spēkā ar 2009.gada 14.jūliju, izņemot likuma „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” 7.1pantu attiecībā uz akcijām, kuras iegūtas no 2009.gada 1.jūnija līdz 2011.gada 31.decembrim. Kā arī 2009.gada 16.jūnijā Saeima pieņēma likumu „Grozījumi likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli””, kas publicēts 2009.gada 30.jūnija laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” Nr.100 (4086) un stājas spēkā ar 2009.gada 1.jūliju.
Svarīgākās izmaiņas likumā „Par uzņēmumu ienākuma nodokli” (turpmāk – likums):
1) redakcionāli precizēts jēdziens „saimnieciskās darbības veida nodošana” likuma 1.panta četrpadsmitajā daļā, pēc būtības nemainot likuma normu piemērošanu reorganizācijā iesaistītajiem nodokļa maksātājiem;
2) precizēta nodokļa maksāšanas kārtība lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām, kuras atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem par atbalsta saņemšanu lauku attīstībai. Šādas sabiedrības uzņēmumu ienākuma nodokli nemaksā, bet katrs sabiedrības biedrs maksā ienākuma nodokli patstāvīgi;
2) precizēts likuma 7.pants, kas nosaka apliekamā ienākuma koriģēšanas kārtību banku un krājaizdevu sabiedrībām;
3) likums papildināts ar jaunu 7.1pantu un 24.panta 1.2daļu, kas nosaka kārtību, kādā nosakāms ar nodokli apliekamais ienākums banku aizņēmumu kapitalizācijas gadījumos;
4) precizēts likuma 8.pants, kas nosaka apliekamā ienākuma koriģēšanas kārtību apdrošināšanas un pārapdrošināšanas sabiedrībām;
5) grozīta kārtība, kādā ziedotāji var piemērot uzņēmumu ienākuma nodokļa atlaidi par summām, kuras ziedotas budžeta iestādēm un sabiedriskā labuma organizācijām. Likums ir papildināts ar jaunu 8.2pantu, kas nosaka jaunu kārtību nodokļa maksātājiem, kuriem ir tiesības uz nodokļa atvieglojumu par ziedojumu summām.
Nodokļa atlaidi ziedotājiem, kuru noteica likuma 20.pants, var piemērot tie nodokļa maksātāji, kuri līdz 2009.gada 30.jūnijam ziedojuši budžeta iestādēm vai sabiedriskā labuma organizācijām. Ziedojot no 2009.gada 1.jūlija līdz 2009.gada 31.decembrim, nodokļa maksātāji būs tiesīgi samazināt 2009.taksācijas gada apliekamo ienākumu par ziedotajām summām saskaņā ar likuma 8.2pantu.

 

 

Par grozījumiem likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” un
likumu „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2009.gada 16.jūnijā Saeima pieņēma grozījumus likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” un likumu „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”, kas publicēti 2009.gada 30.jūnija laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” Nr.100 (4086) un stājas spēkā ar 2009.gada 1.jūliju.
1. Likumā „Par valsts sociālo apdrošināšanu” ir precizēts jēdziens – darba ņēmējs − komercsabiedrības valdes vai padomes loceklis, prokūrists, kontrolieris, kā arī cita amatpersona.
No 2009.gada 1.jūlija darba ņēmējs ir Saeimas deputāts, pašvaldības deputāts, Ministru kabineta loceklis, komercsabiedrības valdes, padomes loceklis, prokūrists, kontrolieris, kā arī cita persona, kura ieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību, ja atlīdzība ir faktiski noteikta. Piemēram, ja komercsabiedrības valdes loceklim atlīdzība faktiski nav noteikta, tad minētā persona 2009.gada 30.jūnijā zaudē darba ņēmēja statusu.        
2. No 2009.gada 1.jūlija ir mainīts darba ņēmēju reģistrācijas termiņš Valsts ieņēmumu dienestā.
2009.gada 16.jūnijā Saeima pieņēma likumu „Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam”, un saistībā ar šī likuma 8.pantu ir papildināts likums „Par valsts sociālo apdrošināšanu” ar pārejas noteikumu 47.punktu. No 2009.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.decembrim darba devējs katru darba ņēmēju reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā triju darba dienu laikā pēc tam, kad persona ir ieguvusi, mainījusi vai zaudējusi darba ņēmēja statusu, iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam ziņas par darba ņēmējiem.
3. Likuma „Par valsts sociālo apdrošināšanu” 23.pants ir papildināts ar jaunu 1.1daļu. Tā nosaka, ka no 2009.gada 1.jūlija darba devējs, kas nav savlaicīgi iesniedzis darba devēja ziņojumus, iesniedz darba devēja ziņojumu par kārtējo pārskata mēnesi, iekļaujot tajā neuzrādīto darba ņēmēju obligāto iemaksu objektu un obligātās iemaksas, kas aprēķinātas par visiem tiem mēnešiem, par kuriem nebija iesniegti darba devēja ziņojumi.  

 

 

Informatīvais materiāls
par grozījumiem likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli”

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka 2009.gada 16.jūnijā Saeima pieņēma likumu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””, kas publicēts 2009.gada 30.jūnija laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” Nr.100 (4086) un stājas spēkā ar 2009.gada 1.jūliju.
Svarīgākās izmaiņas likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” (turpmāk – likums), kas veiktas ar likumu „Grozījumi likumā „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli””.
1. Likuma 9.panta pirmā daļa ir papildināta ar jaunu 32.punktu. Tas nosaka, ka gada apliekamajā ienākumā netiek ietverts un ar nodokli netiek aplikts darba devēja darbiniekam piešķirts apbalvojums (arī atzinības raksts, goda raksts, pateicības raksts, diploms, medaļa, piemiņas kauss), kuram nav atlīdzības nozīmes rakstura, bet ir morāla novērtējuma raksturs.
2. Grozījumi likuma 17.panta sestajā daļā nosaka jaunu kārtību, ka darba devējam nav jāveic ieraksts algas grāmatiņā par darbiniekam taksācijas periodā izmaksātajām summām.
3. Likuma 17.panta četrpadsmitā, piecpadsmitā un sešpadsmitā daļa ir izslēgta un tiek atcelta iespēja saņemt apliecību par nodokļa neieturēšanu izmaksas vietā personai, kas veic profesionālo darbību kā mākslinieks vai citas radošas profesijas pārstāvis, vai personai, kuras apgādībā ir trīs un vairāk nepilngadīgu bērnu un kuras kopējais gada apliekamais ienākums sagaidāms mazāks par gada neapliekamo minimumu. Līdz ar to no minēto personu gūtā ienākuma nodoklis ir ieturams izmaksas vietā vispārējā likumā noteiktajā kārtībā.
4. Veikti redakcionāli grozījumi, lai visā likuma tekstā vienveidīgi tiktu lietots Valsts ieņēmumu dienesta nosaukums.

 

 

Informatīvais materiāls
 par grozījumiem likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”

Valsts ieņēmumu dienests informē, ka Saeima 2009.gada 12.jūnijā ir pieņēmusi likumu „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli””, kas 2009.gada 30.jūnijā publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” Nr.100 (4086) un stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

Svarīgākās izmaiņas likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli”, kas veiktas ar likumu „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli””.

1. Likuma „Par nekustamā īpašuma nodokli” 4.panta ceturtā daļa ir izteikta jaunā redakcijā un tā paredz jaunu kārtību, kādā Valsts zemes dienests sniedz informāciju vietējām pašvaldībām par nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem un ar nodokli apliekamiem objektiem.

2. Minētās informācijas sniegšanas kārtību un termiņus noteiks Ministru kabinets. Līdz attiecīgo Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 31.decembrim, piemērojami Ministru kabineta 2007.gada 6.februāra noteikumi Nr.97 „Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtība”, ciktāl tie nav pretrunā ar likumu „Par nekustamā īpašuma nodokli”.