Pēdējo mēnešu laikā nācās saskarties ar jaunu pavērsienu Valsts ieņēmumu dienesta saziņā ar nodokļu maksātājiem, t.i. ar pieprasījumu sūtīšanu uz e-pastu. Procesu gaitā noskaidrojās sekojoša informācija: “Pamatojoties uz VID iekšējās kārtības noteikumiem, kuri stājās spēkā ar 2011.gada 31.augustu, VID darbiniekiem ir tiesības, taupības programmas ietvaros, sakarā ar ekonomisko krīzi, pieprasīt informāciju elektroniski vai papīra formā.”
Viss būtu jauki un tiešām taupīgi, ja tā rezultātā neciestu nodokļu maksātājs, jo:

1. E-pastu adreses tiek lietotas nepamatoti
Vispirms jau jāapskata, kādi e-pasti tiek lietoti: tiek lietoti e-pasti, kuri ir reģistrēti Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS). T.i. ne tikai tas e-pasts, kurš ir norādīts līgumā, bet arī citi, kas reģistrēti lietotājiem. Pie tam tiek sūtīti neparakstīti dokumenti – nevis lietvedība sagatavo dokumentu, paraksta ar elektronisko parakstu, bet atbildībais inspektors sagatavo Word failu un nosūta uz dažādiem savās sistēmās atrastajiem e-pastiem.

Sāku skatīt EDS līgumu. Tajā norādīts, ka:

• “IV. Pušu tiesības un pienākumi. 16.2. izsniegt lietotājam EDS izmantošanai nepieciešamo identifikatoru un paroli un nosūtīt to uz klienta iesniegumā norādīto lietotāja elektroniskā pasta adresi;“. Nekas nav minēts par citu šīs adreses izmantošanu.

• “16.6. nosūtīt parakstītājam paziņojumu par parakstītāja apstiprinātā un iesniegtā elektroniskā dokumenta pieņemšanu vai noraidīšanu, noraidīšanas gadījumā informējot par noraidīšanas iemeslu, izmantojot klienta iesniegumā norādīto lietotāja elektroniskā pasta adresi” Atkal nekas nav minēts par citu šīs adreses izmantošanu.

• “18. Klients apņemas: 18.4. nodrošināt klienta iesniegumā norādīto elektroniskā pasta adrešu funkcionēšanu un spēju saņemt EDS sūtītos paziņojumus”. EDS paziņojumi nav tas pats, kas Valsts ieņēmumu dienesta vēstules. EDS paziņojumi ir automātiski ģenerēti paziņojumi par lietotāja iesniegto deklarāciju un citu dokumentu procesiem.

• “VII. Vispārīgie noteikumi. 32. Piecu darba dienu laikā no klienta parakstīta iesnieguma par EDS lietotāju saraksta noteikšanu un pilnvaru piešķiršanu iesniegšanas VID katram šajā iesniegumā norādītajam lietotājam uz lietotāja elektroniskā pasta adresi tiek nosūtīts EDS izmantošanai nepieciešamais attiecīgā lietotāja identifikators un parole, ja līgums ir stājies spēkā un klientam netiek nosūtīts pamatots atteikums.” Nekas nav minēts par cita satura dokumentiem.

Tātad EDS līgums nevar būt par pamatu sūtīt nodokļu maksātājam elektroniskus dokumentus un nodokļu maksātājam nav pienākums tos lasīt.
 
2. Ne visi uzņēmēji regulāri lasa e-pastu
Ir nozares, un vēl ilgi būs, kurās e-pasts nav nepieciešams ikdienas darbā. Bet piemērs: e-pastā atnāk paziņojums, ka divu dienu laikā Valsts ieņēmumu dienestā jāiesniedz dokumenti, par konkrētu periodu un visi! Tālāk tiek draudēts, ka neiesniegšanas gadījumā uzņēmums tiks izslēgts no PVN reģistra u.tt.. Un kā tālāk rīkoties uzņēmējam, kurš tikai reizi mēnesī apskatās e-pastu, lai noskaidrotu cik grāmatvedība sarēķinājusi nodokļus un tos apmaksātu? Valsts ieņēmumu dienesta reģistros jau parādās ieraksts, ka uzņēmums neatbild uz vēstulēm. Tiek gatavoti dokumenti tā izslēgšanai no PVN maksātāju reģistra. Un process aiziet! Pie tam pilnīgi nepamatoti!

3. Ne visi saprot, kas ir drošs elektroniskais paraksts
Uzņēmējam Valsts ieņēmumu dienests nosūta e-pastu, kurš satur drošu elektronisko parakstu – to, kuru ir izdevis VAS “Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs”. Ņemot vērā, ka drošu elektronisko parakstu lieto pietiekoši maz privāto struktūru, parasti nākas dzirdēt “atnāca kaut kāds fails, bet es tāpat viņu nevaru atvērt”. Un labi, ja vispār tas tiek pateikts, nevis uzreiz dzēsts.

4. Cik ilgā laikā saņem?
Administratīvā procesa likums nosaka, ka pa pastu sūtīta vēstule tiek uzskatīta par saņemtu septītajā dienā pēc tās nosūtīšanas.
Ja elektronisko dokumentu, kurš parakstīts ar drošu elektronisko parakstu, sūta uz e-pastu, tad MK noteikumi Nr.473 “Elektronisko dokumentu izstrādāšanas, noformēšanas, glabāšanas un aprites kārtība valsts un pašvaldību iestādēs un kārtība, kādā notiek elektronisko dokumentu aprite starp valsts un pašvaldību iestādēm vai starp šīm iestādēm un fiziskajām un juridiskajām personām” 22.pants nosaka, ka: “Ja elektroniskais dokuments nosūtīts pa elektronisko pastu vai, izmantojot iestāžu pārziņā esošās speciālās tiešsaistes formas, tiek uzskatīts, ka adresāts to ir saņēmis divu darbdienu laikā pēc tā nosūtīšanas. Ja rodas dom­starpības, iestādei jāpierāda, ka elektroniskais dokuments ir nosūtīts. Ja adresāts apgalvo, ka elektronisko dokumentu nav saņēmis, viņam šis apgalvojums jāpamato.”.
Skatos e-pastu no Pardaugava.lietvediba@vid.gov.lv – tur skaidri uzrakstīts “lūdzam vienas darbdienas laikā nosūtīt paziņojumu par elektroniskā dokumenta saņemšanu.” un pie tam atsauce uz 17.pantu. Acīmredzot nav nekādas skaidrības vēl par šāda veida dokumentu apriti, termiņiem un sekām.
Bet sekas var būt nopietnas jo jebkurā gadījumā tiks uzskatīts, ka dokumentu adresāts ir saņēmis.

Ieteikums Valsts ieņēmumu dienestam:

Valsts ieņēmumu dienestam būtu jāveido nodokļu maksātāju oficiālo elektronisko adresu reģistrs un jāsaņem vispirms no nodokļu maksātāja piekrišana, ka tas vēlas lietot šo e-pasta adresi kā oficiālo vēstuļu saņemšanas adresi un apzinās riskus, kādi pastāv, ja viņš nelasīs šīs e-pasta vēstules vai tās izlasīs novēloti.
Līdz ar to nodokļu maksātājiem, kuri reti lieto e-pastu būtu iespēja norādīt, piemēram, atbildīgā grāmatveža e-pastu uz kuru visu saraksti nosūtīt. Tāpat varētu savstarpējos līgumos norādīt sekas, ja neizlasa e-pastu termiņos.
Valsts ieņēmumu dienestam ir jāparedz situācijas, kad var atnākt atpakaļ paziņojums, ka e-pasts nav piegādāts, piemēram, tas vairs nepastāv, nav diska vieta pieejama, kļūdains u.c. Kas tiks darīts šādā gadījumā?

 

Ar cieņu,

Rolands Celmiņš

VID.lv redaktors