1. Likuma 1.panta 24.punktā pašlaik ir definēts, kas ir struktūrvienība. Kā paredz grozījumi, punkts tiks papildināts ar šādu tekstu: "Par struktūrvienību uzskata arī tīmekļa vietni, kurā veic saimniecisko darbību ar elektronisko sakaru līdzekļu (tai skaitā ar interneta) starpniecību;".

 

Tātad visi internetveikali, pasūtījumu sistēmas (arī uzņēmumu iekšējās sistēmas, kas bāzētas uz internetu un kur klienti var autorizēties un reģistrēt pasūtījumus) būs jāreģistrē kā struktūrvienības. Interesanti, vai:
- paredzēts fiksēt arī to fiziskās atrašanās vietas?
- kā būs ar apakšdomēniem, ja sistēma pakārtota un integrēta pirmā līmeņa domēnam uz kura jau ir viena sistēma, un tā tālāk? Kurš to notieks un analizēs, ka viss ir kārtībā un pareizi deklarēts?
- vai būs jāuzrāda licence vai kāds cits autortiesību dokuments, ka šāda sistēma pieder uzņēmējam?
Ja šis punkts netiks precizēts un definēts skaidrāk, tad būs kārtējais sajukums uzņēmējdarbības vidē.

 

2.  15.pants. Nodokļu maksātāju pienākumi (1) Nodokļu maksātāju vispārīgie pienākumi ir šādi, ir papildināts ar 12) punktu šādā redakcijā: "12) ja nodokļu maksātājs kārto grāmatvedības reģistrus elektroniski, pēc nodokļu administrācijas pieprasījuma nodokļu revīzijas (audita) veikšanai nodrošināt iespēju piekļūt uzņēmumā esošajos datoros glabātajai grāmatvedības reģistros iekļautajai informācijai, kā arī citai informācijai, kas raksturo darbības, kuras ietekmēja vai varēja ietekmēt nodokļu aprēķinu un samaksu, nodrošinot iespēju to pārkopēt nodokļu administrācijas datu nesējā.".

 

Pilnīgs sajukums šajā punktā:
- Kurš izvērtēs, vai uz tā paša datora glabātās privātās fotogrāfijas vai Skype sarakste "varēja ietekmēt nodokļu aprēķinu un samaksu"? Jebkura "cita informācija" taču varēja ietekmēt jebkuru turpmāko darbību un turpmākā darbība varēja ietekmēt jebkurus nodokļu aprēķinus. Bet tātad būs cilvēks, kuram būs jāizvērtē visa datorā esošā informācija, lai konstatētu, vai kāda tās daļa ietekmē, vai neietekmē? Cilvēks droši vien būs kāds valsts administrācijas pārstāvis, kuram ir samazināta darba alga un jādomā kā nopelnīt, lai apmaksātu rēķinus?

 

- Nodokļu maksātājam jānodrošina iespēja pārkopēt informāciju uz viņam nezināma datu nesēja. Un ja atnāks ar disketi, nodokļu maksātājam būs jāpērk diskešu iekārta? Vai drošības apsvērumu dēļ, uzņēmumā ir bloķētas visas USB pieslēgvietas datoros?

 

- Piemērs attiecībā uz datu kopēšanu: Ir datu apstrādes sistēma kura var pastāvēt tikai uz servera un dati, kurus var nolasīt tikai ar šo sistēmu. Sistēma nepastāv uz jebkura datu nesēja, jo to darbina attiecīgi servera operētājsistēma. Kā nodokļu maksātājs var nodrošināt iespēju pārkopēt datus, ja dati ir izmantojami un saprotami tikai ar konkrēto sistēmu? Šajā situācijā uzvarēs gudrākais, jo pastāvēs divas galējības:

1) iekopējot teksta failu ar sistēmas datiem, tiks izpildīta likuma prasība, bet nodokļu administrācija neko ar šiem datiem nevarēs izdarīt jo nevarēs nolasīt.

2) nodokļu administrācija paziņos, ka nodokļu maksātājs nepilda likuma prasības un izņems visu sistēmu ar visiem datiem. Uzņēmuma darbība ar to arī beigsies.

 

Ceru, ka Saeimā pirms grozījumu pieņemšanas būs kāds, kurš šos pantus spēs precizēt tā, lai tie būtu korekti un tos nevarētu izmantot ļaunprātīgos nolūkos neviena no procesa pusēm. Citādi populāra kļūs grāmatvedības un privāto datu izvietošana ārzemju serveros :)

 

Ar cieņu,

Rolands Celmiņš

VID.lv redaktors