Sakarā ar Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju asociācijas 29.01.2009 preses relīzi (pielikums Nr.1) un masu informācijas līdzekļos sākto kampaņu (Pielikums Nr.2), vēlos Jūs informēt par tā saucamo “tirgus sakārtošanas risinājumu” ieviešanu grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem.

Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju asociācija (LGĀSA) sadarbībā ar LR Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) esot uzsākusi darbu pie iespējamajiem risinājumiem tirgus sakārtošanai, diskutējot par sniegto pakalpojumu obligāto civiltiesisko apdrošināšanu, konkrētiem kvalifikācijas kritērijiem grāmatvežiem, kā arī uzņēmumu licencēšanas iespējām.

Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta datiem, patlaban esot reģistrēti 1878 grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji.
Saskaņā ar LGĀSA datiem, šajā organizācijā ir apvienojušies 36 pakalpojumu sniedzēji, kas ir 1,91 % no visiem pakalpojumu sniedzējiem.

Dempings.

Spriežot pēc 29.01.2010 preses relīzes, asociācijai ir satraukums par dempingu tirgū un tādēļ valsts iestādes tiek mudinātas veikt birokrātiskus pasākumus, kas varētu veicināt grāmatvedības pakalpojumu cenu stabilizēšanos vēlamā līmenī, jo palielināsies visu pakalpojumu sniedzēju izmaksas.

Diemžēl nevaru piekrist apgalvojumam, ka tirgū vērojams dempings, jo:

• Uzskatu, ka maksa par grāmatvedības pakalpojumiem Latvijā ekonomikas augšupejas gados tika mākslīgi sakāpināta un bija neadekvāta sniegtajam pakalpojumam;
• Pašlaik uzņēmēji ir sākuši iedziļināties šo izmaksu būtībā un nevēlas pārmaksāt par  pakalpojumu, bet saņemt adekvātu attiecību – darbs / apmaksa. Piemēram: nevar prasīt uzņēmējam apmaksāt rēķinu izejot no likmes 50 Ls/stundā, ja pretī tiek dots pakalpojums – rēķinu ievadīšana grāmatvedības sistēmā, kur darbaspēka izmaksas ir 2-5 Ls stundā. Ir jāievēro samērības princips.
• Dažādiem grāmatvedības pakalpojumiem ir dažādas fiksētās pakalpojumu stundas likmes, zem kuras tie pakalpojumu nesniedz. Un tā tas būs arī turpmāk. Nevar salīdzināt lielu starptautisku aditorfirmu ar mazu vienīpašnieka SIA – abas sniedz grāmatvedības pakalpojumus – bet tie ir dažādu līmeņu pakalpjumi no kuriem noteiktā situācijā savstarpēji pārsedzas tikai daļa pakalpojuma, bet piemērotā stundas likmes konkrētajam pakalpojumam var atšķirties arī 10 reizes.
• Grāmatveža darbs ir nepieciešams, kā lielam uzņēmumam ar 10 000 000 Ls apgrozījumu, gan mazam uzņēmumam ar 1000 Ls apgrozījumu. No valsts puses prasības pret šo uzņēmumu grāmatvedības uzskaiti kopumā ir vienādas. Bet grāmatvedis, kurš apkalpo šo lielo uzņēmumu, negribēs apkalpot šo mazo uzņēmumu par mazajam uzņēmumam adekvātu samaksu.
  

Grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju atbildības civiltiesiskā apdrošināšana.

Ir ļoti reti gadījumi, kad tikai grāmatvedības pakalpojumu sniedzējs ir vainīgs un atbildīgs par zaudējumu radīšanu klientam. Uzskatu, ka uzņēmumu vadības nespēja sadarboties ar grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju ir bīstamākais simptoms par iespējamajām problēmām. Un šajā gadījumā neviens nevarēs pierādīt, ka apdrošinātājam ir jāsedz zaudējumi. Lai nodrošinātu šādus pierādījumus, konsultācijām jābūt tikai rakstiskām, dokumenti savstarpēji jānodod un jāsaņem tikai ar aktu, precīzi aprakstot katru dokumentu. Šādu sadarbības sistēmu ne visi ir gatavi ieviest un tādai sistēmai ir neadekvāts laika patēriņš un izmaksas.
Vai ir pieejama statistika, cik ir apdrošināšanas gadījumi pieteikti saistībā ar grāmatvežu civiltiesiskās atbildības iestāšanos? Cik pieteikumi ir atteikti un kādu iemeslu dēļ?
Uzskatu, ka obligāta civiltiesiskā apdrošināšana būtu piemērojama izejot no klienta vēlmēm un izvērtējot noteiktus riskus.

Licencēšana un sertificēšana

Grāmatvedības pakalpojumu tirgū ir gadījumi kad neprofesionālus pakalpojumus sniedz ne tikai firmas, bet arī individuāli grāmatveži. Līdz ar to, ieviešot sertifikāciju, tā būtu jāpiemēro visiem grāmatvežiem, neatkarīgi no juridiskā statusa, jo nav svarīgi, vai grāmatvedis strādā individuāli vai dibina grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju uzņēmumu – pakalpojuma rezultāts no tā nemainās.

Profesiju klasifikatorā minētās prasības grāmatvedim:
412 MAZĀ GRUPA UZSKAITES DARBINIEKI
4121 ATSEVIŠĶĀ GRUPA UZSKAITES UN GRĀMATVEDĪBAS DARBINIEKI
Izglītība: vispārējā vai speciālā vidējā izglītība, arodizglītība; periodiska zināšanu papildināšana

Citāts no ziņu aģentūras LETA:
Rīga, 16.febr., NOZARE.LV. Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju asociācija aicina ieviest grāmatvedības firmu licencēšanas sistēmu.
Asociācija definējusi, ka vadošajiem speciālistiem grāmatvedības uzņēmumos vajadzētu būt ar augstāko finanšu, ekonomisko vai juridisko izglītību un vismaz trīs gadu darba pieredzi finanšu direktora, galvenā grāmatveža vai grāmatveža amatā. Šie varētu būt arī kritēriji, pēc kuriem vērtēt, vai uzņēmumam izsniegt grāmatvedības pakalpojuma licenci vai neizsniegt.

Manā skatījumā augstākajai izglītībai (tai skaitā juridiskajai) nav noteicošā loma kvalitatīvu pakalpojumu nodrošināšanā. Tieši profesionālās zināšanas un “periodiska zināšanu papildināšana” ir garantija klientam. Cik studenti, kas pabeiguši augstskolu, otrā dienā ir spējīgi kļūt par galvenajiem grāmatvežiem bez praktiskās pieredzes? Augstskolu mācību programmās trūkst praktiskās grāmatvedības puses un mācību prakses tās nedod vajadzīgajā apmērā.

Birokrātija

Daži birokrātijas piemēri:

• Likums "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums" no 2008.gada 13.augusta grāmatvedības pakalpojumu sniedzējus “pielīdzina kredītiestādēm” un pakalpojumu sniedzējiem ir jānodrošina valsts iestādes ar informāciju par klientu darījumiem un jāveic citi birokrātiski pasākumi. Valsts savus pienākumus pārliek uz grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju pleciem;
• Salīdzināju 2002.gada PVN deklarāciju ar 2010.gada PVN deklarāciju un pielikumiem – tie ir nesalīdzināmi dokumenti – katastrofāls sarežģītības un birokrātijas pieaugums;
• Dokuments “Ziņas par darba ņēmējiem” - 2010.gada 26.janvārī pieņemtie grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 20.novembra noteikumos Nr.942 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli" – pirms tam spēkā esošais termiņš ziņām 3.darba dienas, pēc grozījumu pieņemšanas tiek sadalīts trīs dažādos termiņos.
• Izmaiņas likmā “Par pievienotās vērtības nodokli” – uzņēmumi ar apgrozījumu līdz 70000 Ls pēc VID atļaujas saņemšanas, PVN uzskaitē un maksāšanā var piemērot vienkāršo ierakstu. Šādu normu ieviešana var atvieglot uzņēmējdarbību, bet ne grāmatvežu darbu. Jebkuram grāmatvedim ir zināms, ka vienkāršais ieraksts ir sarežģītāks par “divkāršo ierakstu”, kur nu vēl abus kombinējot.
• 2009.gadā likumdevēji uzsāka ļoti negatīvu praksi, kad vienlaicīgi bija spēkā gan Ministru kabineta noteikumi, gan likums. Līdz ar to grāmatvedis, iepazīstoties ar Ministru kabineta noteikumiem, nedrīkstēja tiem uzticēties, bet meklēt, vai kāds likums neizslēdz Ministru kabineta noteiktās normas. Piemēram: paralēli spēkā bija gan Ministru kabineta 2008.gada 20.novembra noteikumi Nr.942 "Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli" un likuma "Par valsts pensiju un valsts pabalstu izmaksu laika periodā no 2009.gada līdz 2012.gadam" 8.pants.
  

Ja šāda prakse turpināsies no valsts puses, tad situāciju neglābs ne sertifikācija, ne civiltiesiskā apdrošināšana.

Ko nozīmē “grāmatvedības pakalpojums”?
Ir skaidri jādefinē grāmatvedības pakalpojuma pazīmes, jo pastāv kombinētie pakalpojumi, kad  tie nemaz nebūtu uzskatāmi par grāmatvedības pakalpojumiem parastajā izpratnē. Piemēram: Uzņēmums sniedz tikai grāmatvedības dokumentu apstrādes pakalpojumu, tos ievadot sistēmā, un neuzņemās grāmatveža pienākumus. Vai arī klients apstrādā visu informāciju un grāmatvedības firma tikai sagatavo atskaites, izejot no klienta iesniegtajiem datiem. Atskaites un deklarācijas var ģenerēt grāmatvedības sistēma civēkam nepiedaloties! Vai visos šādos gadījumos ir nepieciešama civiltiesiskā atbildība vai augstākās izglītības diploms?

Nobeigumā apkopoti mani secinājumi un priekšlikumi tirgus sakārtošanai:
1.    Nevar visus grāmatvedības pakalpojumu sniedzējus “mērīt pēc vienas mērauklas” – katram ir sava tirgus niša, kurā tas darbojas. Tādēļ ir jādiferencē atbildība un piemērojamās prasības.
2.    Obligātā civiltiesiskā atbildība ir jāievieš pie noteiktu kritēriju izpildes. Kā viens no piedāvājumiem būtu: par kritēriju izmantot grāmatvedības pakalpojumu sniedzēja iepriekšējā gada apgrozījumu kombinācijā ar viņa klientu iepriekšējā gada kopējo apgrozījumu. Sasniedzot noteiktu robežu, jāiegādājas apdrošināšanas polise ar noteiktiem parametriem. Šadus parametrus arī Valsts ieņēmumu dienests ir spējīgs izsekot pārbaužu gadījumos un noteikumu ir iespējams attiecināt arī uz individuāliem pakalpojumu sniedzējiem.
3.    Jāpievērš uzmanība tieši grāmatvežu profesionalitātei un zināšanu regulārai papildināšanai, ne “papīriem”.
4.    Valstij lielāka uzmanība būtu jāpievērš birokrātijas samazināšanai. Pie normatīvo aktu izstrādes jāpieaicina grāmatvežu pārstāvji un jāņem vērā arī grāmatvežu viedoklis.
5.    Uzskatu, ka valsts iestādēm būtu jāizvērš diskusija par grāmatvedības pakalpojumu kvalitāti ne tikai ar Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju asociāciju, bet jāpieaicina arī:
1.    Grāmatvežu asociācijas pārstāvji;
2.    Grāmatvežu sertifikācijas centra pārstāvji;
3.    mācību firmas, kas nodarbojas ar grāmatvežu kvalifikācijas celšanu;
4.    augstāko mācību iestāžu un profesionālo mācību iestāžu pārstāvjus;

Ar cieņu,
Rolands Celmiņš
VID.lv redaktors un grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējs
rolands@vid.lv
Tel: 27882288


Pielikums Nr.1

 

Preses relīze
29.01.2010.


Paaugstinās prasības grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem

Ekonomiskā situācija ir radījusi apstākļus, kad parādās aizvien vairāk grāmatvedības kompāniju un privātpersonu, kas sniedz neprofesionālus pakalpojumus, radot zaudējumus uzņēmējiem un degradējot grāmatvedības ārpakalpojumu tirgu. Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju asociācija (LGĀSA) sadarbībā ar LR Finanšu ministriju un Valsts ieņēmumu dienestu (VID) ir uzsākusi darbu pie iespējamajiem risinājumiem tirgus sakārtošanai, diskutējot par sniegto pakalpojumu obligāto civiltiesisko apdrošināšanu, konkrētiem kvalifikācijas kritērijiem grāmatvežiem, kā arī uzņēmumu licencēšanas iespējām.


Grāmatvedības ārpakalpojumu tirgū ir parādījušies ļoti daudz spēlētāju – VID šobrīd ir reģistrēti 1878 šādu pakalpojumu sniedzēji, no kuriem daļa nepārdod savu pakalpojumu, bet gan cenu – dempingojot un kropļojot kopējo tirgu. Rezultātā klienti bieži vien izvēlas lētāko, bet ne kvalitatīvāko piedāvājumu, jo trūkst informācijas par tirgus spēlētājiem, to pieredzi un zināšanām. Savukārt tas noved pie situācijas, kad uzņēmumi cieš finansiālus zaudējumus un nonāk konfliktsituācijās ar VID, jo nav kvalitatīvi veikti sniegtie pakalpojumi.

„Pēc VID pārbaudēm redzams, ka vēl joprojām ir visai liels to gadījumu skaits, kur atklāti dažāda veida pārkāpumi. Tas liecina, ka grāmatvedības kvalitātei vēl ir kur augt, un mēs esam gatavi ar LGĀSA apzināt un risināt šīs nozares problēmas,” atzīst VID Galvenās nodokļu pārvaldes direktora v.i Inese Bahanovska.

LGĀSA valdes priekšsēdētāja Lienīte Caune: „Šobrīd uzņēmējiem – mūsu klientiem – trūkst pilnvērtīgas informācijas par grāmatvedības pakalpojumu sniedzējiem un to kvalitāti, kā rezultātā tie bieži vien saņem neprofesionālus pakalpojumus. Tādēļ asociācija vēlas, lai tiktu ieviesti vienoti kvalitātes kritēriji, kurus izpildot grāmatveži varētu sniegt savus pakalpojumus, bet klienti varētu uzticēties speciālistu darba kvalitātei. Svarīgi ir ieviest obligāto civiltiesisko apdrošināšanu pakalpojumiem, kas klientu nodrošinātu pret iespējamajiem riskiem, kā arī licencēšanu, kas ļautu pārliecināties par kompānijas profesionālajām spējām sniegt kvalitatīvus grāmatvedības pakalpojumus.”

Arī LR Finanšu ministrija ir gatava izvērtēt piedāvātos risinājumus, lai celtu grāmatvedības pakalpojumu sniedzēju kvalitāti un uzticamību. LR Finanšu ministrijas valsts sekretārs Mārtiņš Bičevskis: „Lai sakārtotu grāmatvedības ārpakalpojumu tirgu – celtu pakalpojumu kvalitāti, ļoti būtiski ir veiksmīgi sadarboties gan valsts, gan privātajam sektoram. Ir jādiskutē, cik lielā mērā šai jomai jābūt uzraudzītai un cik daudz tā var pašregulēties. Noteikti ir jādomā par obligāto civiltiesisko apdrošināšanu un kvalitātes standartu publiskošanu.”


Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju asociācija apvieno pieredzējušus un augsti kvalificētus grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējus, kuru mērķis ir popularizēt grāmatvedības ārpakalpojumus un līdzdarboties likumdošanas pilnveidošanā grāmatvedības un nodokļu jomā. Asociācijas biedri kopā apkalpo aptuveni 2500 klientus visā Latvijā. www.latgraasa.lv


  Saskaņā ar konferencē „Grāmatvedības ārpakalpojumu aktualitātes Latvijas tirgū” pausto informāciju.


Papildu informācija:
Oskars Fīrmanis,
LGĀSA sabiedrisko attiecību konsultants
Mob. tālr.: 29660005
E-pasts: oskars.firmanis@medijutilts.lv
 

 

 

Grāmatveži rosina ieviest licencēšanas sistēmu
Publicēta: 15:59 16.02.2010.


Rīga, 16.febr., NOZARE.LV. Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju asociācija aicina ieviest grāmatvedības firmu licencēšanas sistēmu.

Licencēšanas sistēma paredzētu, ka Finanšu ministrija reizi piecos gados izsniedz uzņēmumam licenci, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju asociācijas valdes priekšsēdētāja Lienīte Caune.

Patlaban normatīvajos aktos nav noteikti kritēriji, kurus izpildot uzņēmums varētu sniegt grāmatvedības ārpakalpojumus, tādēļ tirgū savus pakalpojumus piedāvājot arī uzņēmumi bez pieredzes un kvalificētiem speciālistiem.

Asociācija definējusi, ka vadošajiem speciālistiem grāmatvedības uzņēmumos vajadzētu būt ar augstāko finanšu, ekonomisko vai juridisko izglītību un vismaz trīs gadu darba pieredzi finanšu direktora, galvenā grāmatveža vai grāmatveža amatā. Šie varētu būt arī kritēriji, pēc kuriem vērtēt, vai uzņēmumam izsniegt grāmatvedības pakalpojuma licenci vai neizsniegt.

"Protams, tas neizslēgtu iespēju, ka tirgū joprojām darbosies nelicencētas kompānijas, taču licencēšana ļautu klientam labāk izvērtēt, vai kompānija bez licences patiešām spēj sniegt solītos grāmatvedības pakalpojumus," sacīja Caune.

Viņasprāt, patlaban grāmatvedības ārpakalpojumu sniegšanas jomā pastāv liels skaits neatrisinātu problēmu, kas veicina gan cenu dempingu, gan nekvalitatīvu pakalpojumu sniegšanu.

Kā problēmu viņa min arī kvalitatīvas informācijas trūkumu par grāmatvedības ārpakalpojumu tirgus dalībniekiem, jo Latvijā nav izveidota kvalitatīva datu bāze par grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzējiem, kā rezultātā klienti nevar iepazīties ar kompāniju pieredzi un kvalifikāciju.

Tāpat nav noteiktas prasības par grāmatvedības pakalpojumu obligāto civiltiesisko apdrošināšanu (OCTA), kas nozīmē to, ka daudzos gadījumos grāmatvedības kompānijas pieļauto kļūdu gadījumā atbild vienīgi ar tām samaksāto honorāru. Caune skaidro, ka OCTA ieviešana klientu nodrošinātu pret iespējamiem riskiem - tam nebūtu jāmaksā soda nauda, ja grāmatvedības kompānija pieļāvusi kādu kļūdu, sniedzot savus pakalpojumus, bet uzrēķina gadījumā klients varētu vērsties ar prasību pret grāmatvedības kompāniju, kas ar apdrošinātāju starpniecību segtu radušos zaudējumus.

Savukārt uzņēmuma SIA "Amaija grāmatvedība un finanses" valdes priekšsēdētāja Dzintra Uibo norāda, ka tas, ka, izveidojot jaunu birokrātisku sistēmu - ārpakalpojumu grāmatvedības firmu licencēšanu -, tiks uzlabota kopējā grāmatvedības pakalpojumu kvalitāte, esot mīts.

Uibo uzskata, ka jau patlaban ir pieejami visi nepieciešamie instrumenti, lai klients varētu saņemt kvalitatīvu un drošu grāmatvedības ārpakalpojumu - Latvijā jau pastāv profesionālu grāmatvežu sertifikācija ar regulāru resertifikāciju. Šādus sertifikātus, vadoties pēc ļoti stingriem kritērijiem, piešķir Grāmatvežu asociācija. Latvijas sertifikāts pašlaik esot piešķirts aptuveni 350 grāmatvežiem.

Vēl nedaudziem ir starptautiskais sertifikāts, kas apliecina grāmatveža kvalifikāciju starptautiskā mērogā, skaidro Uibo, norādot, ka klientiem ir tiesības noskaidrot, vai speciālisti ir sertificēti grāmatveži vai nav.

Saskaņā ar Uibo teikto, Grāmatvežu asociācija gatava izveidot un savā interneta vietnē publicēt to profesionālo ārpakalpojumu sniedzēju sarakstu, kuru galvenie grāmatveži un paraksta tiesīgās personas ir sertificēti speciālisti.

Tāpat Uibo norāda, ka jau tagad pastāv arī darbības civiltiesiskā apdrošināšana, kura tiek atjaunota katru gadu, un tie pakalpojumu saņēmēji, kuri vēlas lielāku drošību, pieprasa šādu apdrošināšanu.

Viņasprāt, gan piegādātājam, gan klientam ir jāsaglabā izvēles iespēja - apdrošināti, bet līdz ar to nedaudz dārgāki pakalpojumi vai neapdrošināti, bet lētāki pakalpojumi.

"Amaija grāmatvedība un finanses" vadītāja uzskata, ka labākais regulētājs sistēmas sakārtošanai būtu nevis jauna birokrātiskā sistēma, bet klientu informētība par viņu tiesībām un skaidri kritēriji piegādātāja kvalifikācijas un atbildības novērtējumam.

"Valsts ieņēmumu dienesta (VID) stingrāka kontrole par likumdošanā ietverto prasību izpildi radītu priekšrocības kvalitatīvām firmām, jo gadījumā, kad grāmatvedības pakalpojumus sniedz specializēts uzņēmums, nebūtu vietā VID saudzība pret šī uzņēmuma neprofesionalitāti," uzsver Uibo.

Viņa aicina plašāk izmantot jau esošos instrumentus un izglītot pakalpojuma pircējus par to, kā novērtēt potenciālā pakalpojumu sniedzēja pieredzi un kvalifikāciju, nevis ieviest nepārdomātas procedūras.

"Jaunu procedūru ieviešanas rezultāts būs uzņēmumu administratīvā sloga palielināšana, sarežģītākas procedūras un lielākas izmaksas, gala rezultātā sadārdzinot pakalpojuma izmaksas un līdz ar to kārtējo reizi mazinot Latvijas uzņēmumu konkurētspēju," uzsver Uibo.

Saskaņā ar VID patlaban reģistrēti 1878 grāmatvedības pakalpojumu sniedzēji.

Latvijas Grāmatvedības ārpakalpojumu sniedzēju asociācija sadarbībā ar Finanšu ministriju un VID sākusi diskusiju par vairākiem iespējamiem risinājumiem tirgus sakārtošanai.
Daiga Grūbe Nozare.lv

16.02.2010
Copyright © LETA