Kā noradīja "DnB Nord bankas" Ekonomisko pētījumu grupas vadītāja Ieva Vēja, samazināt PVN likmi patlaban nebūtu lietderīgs solis.

"PVN likmes paaugstināšana vienlaikus ar iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes pazemināšanu bija atbilstoša politikai, kas paredz pārnest nodokļu slogu no darbaspēka uz patēriņu un kapitālu. Tas arī atbilst Latvijas situācijai, kad nodokļu slogs darbaspēkam ir salīdzinoši augsts, bet patēriņam un kapitālam - zemāks," uzskata Vēja.

Kad PVN tika paaugstināts, laiks nebija piemērots un vienlaicīgais iedzīvotāju ienākumu nodokļa samazinājums bija neproporcionāli zems, lai dotu kādu atvieglojumu uzņēmējiem, norāda eksperte.

Tagad pazeminot PVN likmi, tikai samazinātos valsts budžeta ieņēmumi, kas pašreizējā jau tā sarežģītajā budžeta situācijā nepavisam nav vajadzīgs, un atkal tiktu veicināts patēriņš, ko Latvijā lielā mērā veido imports, kamēr patlaban nepieciešams veicināt vietējo ražošanu un eksportu.

Augstāka PVN likme Latvijā pat netieši nāk par labu eksportētājiem, jo eksportu ar PVN neapliek. "Bez tam likmes maiņa jau pēc dažiem mēnešiem atkal radītu tehniskas problēmas, liekot pārskatīt grāmatvedības programmas, mainīt cenu zīmes," skaidroja Vēja.

Tomēr Vēja uzskata, ka varētu veikt pazeminātās likmes atjaunošanu atsevišķām preču vai pakalpojumu grupām.

Kā aģentūrai LETA norādīja "SEB bankas" sociālekonomikas eksperts Edmunds Rudzītis, PVN likmes nemitīga "raustīšana" uz vienu vai otru pusi nebūtu vēlama.

Arī Rudzītis uzskata, ka atsevišķām preču grupām būtu nepieciešams pārskatīt likmi - viesnīcu un tūrisma pakalpojumiem, grāmatām un medijiem, koksnes kurināmajam, piemērojot pazemināto 10% likmi.

"Lai gan PVN likmes paaugstināšana uz 21% nav devusi gaidīto efektu, būtu naivi domāt, ka PVN likmes pazemināšana atpakaļ uz 18% vai zemāk pie pašreiz vērojamās ekonomiskās aktivitātes un patēriņa cenu krituma kāpinās nodokļu ieņēmumus un atrisinās Latvijas ekonomiskās problēmas," akcentē Rudzītis.

Latvijas tautsaimniecībā nepieciešamas strukturālas pārmaiņas, tādēļ jāsekmē preču un pakalpojumu eksports, vietējā ražošana, bet to nevar atrisināt tikai ar vienkāršotu patēriņa stimulēšanu.

"Swedbank" vecākais ekonomists Dainis Stikuts norāda, ka šobrīd budžeta ieņēmumi ir svarīgāki par patēriņa veicināšanu. "PVN likmes samazināšana nav vēlama, jo tad valsts budžets var zaudēt lielu daļu no tā jau sarūkošiem ienākumiem. Tomēr ir vērts PVN saskaņot ar kaimiņu, proti, Igaunijas un Lietuvas, nodokļu likmēm, lai tā attiecīgām preču un pakalpojumu kategorijām nebūtu lielāka," uzskata eksperts.

Brīvas cilvēku un preču kustības apstākļos lielāka PVN likme veicinās šī nodokļa iekasēšanu kaimiņu, nevis Latvijas budžetā. "Latvijas budžets nav tik pārpildīts, ka var atļauties zaudēt pat santīmu," uzsver Stikuts.

Kā piemēru eksperts min Luksemburgu, kuras budžeta ieņēmumus balsta tāda PVN likme, kas nodrošina zemākas cenas nekā kaimiņiem.

LETA jau ziņoja, ka ar 1.janvāri Latvijā stājās spēkā grozījumi likumā par pievienotās vērtības nodokli, kas paredz nodokļa pamatlikmi palielināt no 18% līdz 21%, savukārt samazināto PVN likmi - no 5% līdz 10%.

Sašaurināts tika arī uzņēmējdarbības nozaru loks, kurām tiek piemērota pazeminātā PVN likme.