Bijušais Valsts ieņēmumu dienesta (VID) vadītājs un tagadējais Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) profesors Kārlis Ketners norādīja, ka vidēji Eiropas Savienībā (ES) pašvaldību budžetā nonāk vien 11% no nodokļu ieņēmumiem, bet Latvijā šis rādītājs ir aptuveni 17%.

"Finanšu ministrija (FM) šādā situācijā pat īsti nedala to, ko ir samaksājuši nodokļu maksātāji," norādīja Ketners, sakot, ka ir nepieciešams vērtēt, cik daudz iedzīvotāji un uzņēmēji par samaksātajiem nodokļiem saņem pretī no pašvaldībām.

Pēc novirzītā nodokļu ieņēmumu apmērā pašvaldībām Latvija tuvojoties Vācijas līmenim, taču Vācijas federālās zemes saviem iedzīvotājiem piedāvājot ievērojami plašāku pakalpojumu klāstu nekā to dara Latvijas pašvaldības, norādīja Ketners.

Viņam piekrita arī citi diskusijas dalībnieki, piemēram, Banku augstskolas prorektore zinātniskajā darbā Velta Vikmane pauda pārliecību, ka tieši ieņēmumu sadalījumā starp dažādiem valdības līmeņiem ir jāmeklē iespējas nepieciešamajām valsts budžeta korekcijām.

Diskusijas dalībnieki arī mēģināja vienoties par to, kādai būtu jābūt nodokļu administrēšanas sistēmai, taču tālāk par galveno trūkumu definēšanu netika. Banku augstskolas docente un nodokļu menedžere Gunta Kauliņa kā vienu no galvenajām problēmām uzsvēra to, ka VID darbā pie nodokļu politikas veidošanas mēģina maksimāli atvieglot sev veicamos uzdevumus, bet vienlaikus rada jaunas administratīvās procedūras nodokļu maksātājiem.

"VID ir ļoti tālu no reālās dzīves," secināja Kauliņa.

FM Finanšu ministrijas (FM) Nodokļu politikas departamenta direktores vietnieks Andrejs Birums uzsvēra, ka ir jāmeklē veidi, kā panākt, lai potenciālie nodokļu maksātāji nodokļu vēlētos maksāt. Viņš pieļāva, ka ir nepieciešams domāt par proaktīvākām metodēm, kas ļautu izskaust tā dēvēto "aplokšņu algu" maksāšanu.

Latvijas nodokļu maksātāju tiesību asociācijas valdes priekšsēdētāja Dana Muceniece ir pārliecināta, ka, paaugstinot nodokļos, ir jānodrošina arī maksāšanas neizbēgamība, lai, piemēram, patēriņa nodokļi nenonāktu Lietuvas vai Igaunijas budžetos, kurās patēriņa nodokļi būs zemāki un Latvijas iedzīvotājiem būs izdevīgāk iepirkties šajās valstīs.

Kā ziņots, šodien Banku augstskola un Biznesa un finanšu pētniecības centrs rīkoja apaļā galda diskusiju "Vai nodokļi Latvijā ir tautsaimniecības attīstības instruments?".

Diskusijā piedalījās Finanšu ministrijas, VID, auditorkompāniju, nodokļu juristu, akadēmisko aprindu un nevalstisko organizāciju pārstāvji.