Kā uzsver abu asociāciju pārstāvji, PVN palielināšana būs papildu slogs ne vien pacientiem, kuri zāles pērk par savu naudu, bet arī valstij, kas vairāk maksās par neatliekamās palīdzības sniegšanu slimnīcās, kā arī vairāk līdzekļu nāksies izlietot slimības pabalstu apmaksai.

AFA un LPMA aprēķini liecina, ka no PVN likmes palielināšanas zālēm budžeta ieņēmumi varētu palielināties par aptuveni 16 līdz 20 miljoniem latu, taču tanī pat laikā palielināsies arī valsts izdevumi, un, ja netiks mainīta pašreizējā kārtība, kādā hroniski slimiem pacientiem tiek kompensēti izdevumi par zāļu iegādi, kā arī centralizēti tiek iepirktas zāles, papildus būs nepieciešami vismaz 25 miljoni latu, tajā skaitā zāļu kompensācijai aptuveni astoņi miljoni latu, neatliekamajai medicīniskajai palīdzībai 14 miljoni latu, kā arī zāļu iegādei slimnīcās vismaz trīs miljoni latu.

Abu asociāciju pārstāvji vērš uzmanību arī uz to, ka gan Pasaules Banka, gan Pasaules Veselības organizācija ir norādījusi uz tiešu saistību starp iedzīvotāju veselības stāvokļa uzlabošanu un ekonomisko uzplaukumu. Līdz ar to jebkādi lēmumi, tostarp PVN likmes palielināšana zālēm, kas tieši vai netieši pasliktinās valsts iedzīvotāju veselību, samazinās valsts ekonomikas konkurētspēju. AFA un LPMA uzsver, ka samazinātais PVN likmes apmērs ir ne tikai valsts fiskālās politikas instruments, bet, pirmkārt un galvenokārt, ļoti būtiska valsts veselības aprūpes politikas sastāvdaļa, jo praktiski ikviena pacienta ārstēšana nav iespējama bez zālēm.

Par to, kāda ir Latvijas iedzīvotāju veselība, liecina kaut vai tas, ka šobrīd paredzamais dzīves ilgums Latvijas iedzīvotājiem faktiski ir vismazākais starp Eiropas Savienības valstīm, uzsver AFA un LPMA, lielā mērā to saistot arī ar salīdzinoši nelielo valsts finansējumu veselības aprūpei, kā arī līdz šim realizēto veselības aprūpes politiku, kas tika virzīta uz maksimālu līdzekļu taupīšanu.

Ja tiek analizēti tikai skaitļi, tad plānotie ieņēmumi ir jāsamazina par valsts izdevumiem, ka tiks izlietota par slimības pabalstiem, kā arī izdevumiem par neatliekamās palīdzības sniegšanu, tas ir, par to pacientu ārstēšanu, kas zāļu nepieejamības dēļ nokļuvuši slimnīcā, uzskata abu asociāciju pārstāvji. Tāpēc AFA un LPMA, izvērtējot Finanšu ministrijas (FM) viedokli par to, ka PVN likmes palielināšanu ir iespējams kompensēt ar budžeta izdevumu palielināšanu mazturīgajām un trūcīgajām personām, konstatējušas, ka FM argumenti nav pamatoti - pirmkārt un galvenokārt tāpēc, ka PVN likme zālēm ir ne tikai valsts fiskālā politika, bet pamatā valsts realizētā veselības aprūpes politika.

Piemēram, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības valstīm, Latvijā tiek apmaksāta tikai neliela daļa no pacientu izdevumiem par zālēm. Ja Latvijā tā ir tikai aptuveni trešdaļa no zāļu tirgus, tad vairumā pārējo Eiropas Savienības valstu pacientiem tiek apmaksāti 70-80% zāļu iegādes izdevumu. Ja šo praksi piemērotu Latvijai, tādā gadījumā finansējums zāļu kompensācijai ir vismaz jādubulto, valsts budžetā tam rodot vismaz 70 miljonus latu.

"Ņemot vērā, ka jau šodien ārstēšanās slimnīcā lielākajai daļai pacientu ir kļuvusi par nepieejamu greznumlietu, ambulatoro pakalpojumu pieejamības samazināšana, sevišķi zāļu pieejamības, neapšaubāmi atstās negatīvu ietekmi ne tikai uz iedzīvotāju veselību, bet arī radīs papildus risku daudzu cilvēku izdzīvošanai vispār," uzsver asociācija, aicinot valdību un īpaši FM ar vislielāko atbildību izvērtēt visus riskus, ko šis solis var radīt, un aprēķinu rezultātus darīt zināmus sabiedrībai.

Kā ziņots, 1.martā Tautsaimniecības padomes sēdē FM prezentēja nodokļu politikas pamatnostādnes, iedalot to darbību divos posmos, proti, pirms ekonomiskās situācijas uzlabošanās, sasniedzot Māstrihtas kritērijus līdz 2014.gadam, un pēc ekonomiskās situācijas stabilizācijas izaugsmes atjaunošanās no 2014.gada līdz 2016.gadam.

FM projekts par nodokļu politikas pamatnostādnēm paredz atcelt samazinātās PVN likmes, ja fiskālās konsolidācijas ietvaros rodas nepieciešamība, kā arī palielināt neapliekamo minimumu.