"Tas ir darbs, ko mēs pārņemsim uz parlamentu, lai noteiktu atbildīgo centru un koordinatoru," sacīja Kučinskis.

Pēc Kučinska teiktā, Nacionālā drošības komiteja pēdējo divu nedēļu laikā rūpīgi esot analizējusi šo situāciju un konstatējusi, ka datu aizsardzības sistēmas daļa, kurai paredzēti NATO standarti, funkcionē normāli..

Cits jautājums ir par pārējo sistēmas daļu - VID un citu iestāžu datu bāzu aizsardzību. "Šo otro daļu varētu nosaukt par koordinācijas anarhiju," piebilda komisijas vadītājs.

Pēc Kučinska teiktā, Latvijā ir divas ātrās reaģēšanas vienības šādos gadījumos - viena pie Satiksmes ministrijas (SM), otra - Latvijas Universitātē - sabiedriska organizācija, kurā iesaistītas privātas struktūras. Atbildīgā par datu bāzu aizsardzību ir SM.

Pēc līdzīga incidenta Igaunijā pagājušā gada vasarā SM tika izveidota padome, taču tā pa šo laiku kopā ir sanākusi divas reizes, sacīja Saeimas Nacionālās drošības komisijas vadītājs.

Savulaik veidojot jaunu institūciju - e-ministriju, kuras pārziņā bija datubāzu aizsardzības sistēmu izstrāde un ieviešana, no vecās sistēmas neatteicās, atbildība palika SM pārziņā, līdz ar to trūka koordinācijas.

Kučinskis uzsvēra, ka Saeimas Nacionālās drošības komisijas kompetencē nav analizēt VID datu noplūdi, ar to nodarbojas izmeklēšanas komisijas, taču, viņaprāt, būs grūti atrast kādu atbildīgo, varbūt vienīgi kādu vienu uzraugu. "Visur valsts pārvaldē komisijas atdursies pret to, ka atbildība šajā jautājumā ir ļoti dalīta, līdz ar to būs grūti atrast kādu vainīgo," piebilda Kučinskis.

Vainīgo personu sodīšana, pēc Kučinska teiktā, lai paliek izmeklēšanas komisiju kompetencē, galvenais, lai pēc šī precedenta tiktu izveidota stabila datu aizsardzības sistēma.

"Pašlaik izskatās, ka no šīs situācijas nepamatoti veidojas tautas varoņi, - tie ir puiši, kas uzskata, ka labi vien, ka tas ir izdarīts. Nedomāju, ka šis incidents būtu saistāmas ar priekšvēlēšanu kampaņu," sacīja Kučinskis.

Esam noteikuši Saeimas Nacionālās drošības komisijai mērķi divu trīs mēnešu laikā, piesaistot speciālistus no valsts pārvaldes atrautām nozarēm, sakārtot likumdošanu šajā jautājumā, ieteikt valdībai izveidot vienu koordinācijas centru un vienu atbildīgo. Ja kāds teiks, ka tam trūkst resursu, vēlos vērst uzmanību, ka no pašreizējiem resursiem un atalgojuma vien atbildīgajās struktūrās sanāktu spēcīga komanda, otrs Satversmes aizsardzības birojs," skaidroja Kučinskis.

Komisijas vadītājs uzsvēra, ka "Eiropas naudas ir pietiekami, lai tehniski uzlabotu šīs sistēmas".

Jau ziņots, ka šodien notiks Nacionālās drošības padomes (NDP) sēde, kurā tiks pārrunāts datu noplūšanas gadījums no Valsts ieņēmumu dienesta (VID).

NDP sēdē Valsts prezidents Valdis Zatlers aicinās atbildīgās amatpersonas sniegt skaidrojumu par šo gadījumu.

Uz šodien plānoto NDP aicinātas arī Finanšu ministrijas un VID amatpersonas.

Valsts prezidenta kancelejas vadītājs Edgars Rinkēvičs intervijā aģentūrai LETA iepriekš norādīja, ka situācija, kurā noplūst ievērojams datu apjoms, par kuru glabāšanu atbildību uzņēmusies valsts, liecina par ļoti nopietnām problēmām informācijas tehnoloģiju aizsardzības jomā un neapšaubāmi skar nacionālo drošību.

Sēdes laikā plānots ne vien izvērtēt notikušo, bet gan arī pārrunāt nepieciešamās darbības, lai situāciju maksimāli vērstu par labu, kā arī izvērtētu datu drošību citās valsts informācijas sistēmās.

"Jautājums arī, kā tas varēja gadīties, un tomēr acīmredzami šeit bez atbildības laikam tomēr "izsprukt" nevajadzētu," minēja kancelejas vadītājs, piebilstot, ka NDP sēdē vainīgie gan netikšot meklēti un to darīšot kompetentās iestādes.

Kā jau ziņots, VID, no kura Elektroniskās deklarēšanas sistēmas nopludināta apjomīga informācija, atvainojas nodokļu maksātājiem par to, ka nav tikusi nodrošināta viņu datu drošība.

VID sola, ka sadarbosies ar tiesībaizsardzības iestādēm lietas izmeklēšanā.

VID cer uz pēc iespējas drīzāku šī incidenta cēloņu noskaidrošanu, lai pie atbildības sauktu vainīgās personas, tostarp arī VID amatpersonas, ja tiks konstatēta VID amatpersonu prettiesiska vai nolaidīga rīcība.

Kā ziņots, uzņēmēji uzskata, ka datu noplūšana no VID ir uzticības graušana valsts institūcijām.