Tajā pašā laikā eksperti saglabā piesardzību, norādot, ka bieža nodokļu mainīšana var liecināt arī par Latvijas ilgtermiņa mērķu trūkumu un nodokļu samazinājums kādā konkrētā nozarē būtu rūpīgi jāizvērtē.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis skaidro, ka PVN likmes samazināšanas gadījumā izlīdzinātos Latvijas viesnīcnieku iespējas konkurēt ar Igauniju un citām reģiona valstīm.

"Primārais arguments par šāda pasākuma ieviešanu vai neieviešanu ir tā ietekme uz budžetu. Protams, tūlītējs efekts uz budžetu būs negatīvs, bet ir saskatāmi pozitīvi efekti ilgtermiņā. Piemēram, dzirdēts, ka pastāv prakse par Latvijā sniegtajiem pakalpojumiem norēķināties caur Igauniju, tāpēc ir pamats uzskatīt, ka, samazinot likmi, šādi pasākumi vairs netiks veikti," pauž "SEB bankas" makroekonomikas eksperts.

Samazinot PVN likmi tūrismam, mazinātos ne tikai interese izvairīties no nodokļu maksāšanas, bet aktivizētos tūrisma iespējas, piemēram, konferenču tūrisms. Tāpat šāds solis dotu impulsu arī citām nozarēm, jo ikviena jauna tūrista tēriņi radītu papildu ienākumus tirdzniecībai un pakalpojumu nozarēm, kā rezultātā pozitīva ietekme būtu uz nodarbinātību kopumā.

Vienlaikus ekonomists norāda uz lielu pelēkās ekonomikas īpatsvaru lauku tūrisma nozarē, sakot, ka pie palielinātās likmes nodokļu maksātāju skaits ir mazs. "Protams, ir grūti noteikt, ka samazinātā likme nodrošinās maksātāju skaita pieaugumu, tomēr tas būtu veicinošs solis," pārliecināts ir Gašpuitis.

Tajā pašā laikā ekonomists aicina apsvērt ideju par to, ka tūrisma nozares mazajiem komersantiem, lai atvieglotu nodokļu maksāšanas procesu, tiktu ieviests noteikts, fiksēts maksājums.

"Visdrīzāk PVN samazināšanas rezultātā nenotiktu tikpat liela pakalpojuma cenas samazināšanās. Tomēr tas ļautu nozarei elastīgāk reaģēt uz pieprasījuma un piedāvājuma izmaiņām. Jāatzīmē, ka nozares komersantiem nodokļu samazināšana nav jāsaskata kā vienīgā iespēja pacelt rentabilitāti, bet jāturpina efektīvi darboties, lai cenu līmenis turpinātu virzīties kvalitātes virzienā. Līdzšinējo neatbilstību pilnībā nevar norakstīt tikai uz nodokļu rēķina," secina Gašpuitis.

Līdzīgu viedokli pauž arī "Swedbank" vecākais ekonomists Dainis Stikuts, sakot, ka tūrisms kā eksporta nozare ir jāatbalsta, tomēr nodokļu bieža mainīšana signalizē arī par ilgtermiņa mērķa trūkumu, kā Latvijas ekonomiku nostādīt uz ilgtspējīga attīstības ceļa.

Stikuts ir pārliecināts, ka ne tikai tūrismam, bet arī pārējām eksportējošajām nozarēm nodokļu slogs ir jāsamazina, jo tās dos ieņēmumus, no kuriem nomaksāt Latvijas ārējo parādu.

Arī Stikuts atgādina, ka, piemēram, viesnīcu bizness ir ļoti pakļauts pārrobežu konkurencei, un lielajām viesnīcu ķēdēm ir iespējams izrakstīt rēķinus citā valstī par pakalpojumu Latvijā. "Būtībā jebkurai nodokļu likmei ir jābūt tādai, lai to nebūtu izdevīgi maksāt kaimiņvalstīs, bet Latvijā," saka "Swedbank" vecākais ekonomists.

Nedaudz piesardzīgāka par nodokļu izmaiņām ir "Latvijas Krājbankas" galvenā analītiķe Olga Ertuganova. Viņas skatījumā, argumentācijai par PVN samazināšanu tūrismam jābūt ļoti spēcīgai, lai tā neradītu negatīvu ažiotāžu citās nozarēs un kārtējo reizi neaktualizētu jautājumu par Latvijas nodokļu sistēmas neprognozējamību.

Viņasprāt, PVN likmju samazinājums atsevišķām precēm vai nozarēm varētu būt attaisnojams tikai divos gadījumos. Pirmkārt, ja tā ir sociāli jutīga joma, piemēram, nodokļa atlaides bērnu precēm, medikamentiem. Otrkārt, ja nodokļu samazinājums tiešām dotu ievērojamu stimulu nozares attīstībai un ļaus radīt būtisku pievienoto vērtību un izveidot daudz jaunu darbavietu visā ekonomikā.

Kā ziņots, vairāki uzņēmēji pēdējā laikā norādījuši, ka PVN likmes paaugstināšana tūrisma nozarei bijusi kļūda un valsts no šī sektora ir tikai zaudējusi.

Piemēram, "B-bāra" direktors Armands Mednieks informēja, ka apkopotie dati liecina, ka 2009.gadā slēgta vismaz trešā daļa sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu, kas ir aptuveni 1500 atklāta tipa ēdināšanas uzņēmumi. Tā rezultātā darbu zaudējuši vismaz 15 000 nodarbināto, bet valsts un pašvaldības nav ieguvušas ieņēmumus vismaz 10 līdz 12 miljonu latu apmērā kā sociālo nodokli un iedzīvotāju ienākuma nodokli, kā arī papildu izdevumi nepieciešami bezdarbnieku pabalstu izmaksai.

Tajā pašā laikā Mednieks norāda, ka Latvijā PVN likme viesu izmitināšanas pakalpojumiem ir otra augstākā Eiropas Savienībā. "PVN likme izmitināšanas pakalpojumiem kaimiņvalstīs ir krietni zemāka nekā Latvijā - Igaunijā 9%, Polijā 7%, Lietuva 19%."

"Šāda valsts politika spiež uzņēmumus pāriet ēnu ekonomikā," uzsver uzņēmējs.

Jau ziņots, ka partija LPP/LC rosinājusi samazināt PVN ne tikai viesnīcām, bet arī ēdināšanas uzņēmumiem.

LPP/LC ir apmierināta, ka partijas iesniegtais priekšlikums grozīt likumprojektu "Par pievienotās vērtības nodokli" un samazināt PVN likmi tūrisma nozarē līdz 10% ir guvis Saeimas vairākuma konceptuālu atbalstu. Taču sperts ir tikai pirmais solis.

Tūrisma nozare ir tas sektors, kuru īsā laikā iespējams attīstīt visstraujāk, tādējādi visātrāk radot Latvijai tik ļoti nepieciešamās jaunās darba vietas.

Arī krogu īpašnieki aicinājuši samazināt pievienotās vērtības nodokļa likmi līdz 10% ēdināšanas uzņēmumiem. Aicinājumu parakstījuši 56 krogu īpašnieki.

Savukārt Finanšu ministrija (FM) secinājusi, ka samazināta PVN likme viesu izmitināšanas pakalpojumiem radītu tikai papildu iztrūkumu budžetā.

Kā aģentūru LETA informēja FM Komunikācijas nodaļas vadītāja vietnieks Aleksis Jarockis, pēc FM veiktajiem aprēķiniem, ja viesu izmitināšanas pakalpojumiem tiktu piemērota samazinātā PVN likme 10% apmērā, tas varētu radīt astoņu miljonu latu PVN ieņēmumu samazinājumu gadā.