2009.gada 1.decembrī Saeima pieņēma likumu „Grozījumi likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli””, kas 2009.gada 21.decembrī publicēts laikrakstā „Latvijas Vēstnesis” Nr.200 (4186) un stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī, izņemot grozījumus šā likuma 9.panta trešajā daļā, kuri stājas spēkā 2010.gada 1.jūlijā.

Būtiskākās izmaiņas likumā „Par nekustamā īpašuma nodokli” (turpmāk – likums), kas izdarītas ar 2009.gada 1.decembra grozījumiem likumā.

Nekustamā īpašuma nodokļa objekts

1. Likuma 1.panta pirmā daļa izteikta jaunā redakcijā, kas paplašina nekustamā īpašuma nodokļa objektu loku. Ar nekustamā īpašuma nodokli apliek zemi, ēkas un inženierbūves (turpmāk – nekustamais īpašums), izņemot likuma 1.panta otrajā daļā minēto nekustamo īpašumu. Pie tam apliek arī Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā reģistrētās, bet ekspluatācijā nenodotās ēkas, kā arī tos nodokļa objektus, kas līdz 2010.gada 1.janvārim uzbūvēti un nav reģistrēti kadastra reģistra informācijas sistēmā (likuma pārejas noteikumu 31.punkts).
2. Papildināts likuma 1.panta otrās daļas 1.punkts un noteikts, ka ar nekustamā īpašuma nodokli netiek aplikts tāds nekustamais īpašums, kurš radīts, īstenojot privātās un publiskās partnerības projektu, un tiek lietots pašvaldības funkciju izpildes nodrošināšanai. Tas attiecas uz pašvaldības nekustamo īpašumu, kuru lieto pašvaldības dome vai tās izveidotās iestādes, kuras tiek finansētas no pašvaldības budžeta līdzekļiem un atrodas šīs pašvaldības administratīvajā teritorijā, kā arī citām personām iznomāto vai valdījumā nodoto nekustamo īpašumu.
3. Likuma 1.panta otrā daļa papildināta ar 3.1, 3.2 un 3.3 punktu, kuri nosaka ar nekustamā īpašuma nodokli neapliekamo inženierbūvju grupas un objektus:
3.1. valsts un pašvaldību īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošie konkrētie inženierbūvju objekti, kā arī valsts un pašvaldību kapitālsabiedrību, kuras sniedz regulējamos sabiedriskos pakalpojumus, īpašumā vai tiesiskajā valdījumā esošie objekti;
3.2. fiziskām personām piederošas inženierbūves, kuras netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai;
3.3. autoceļi, ielas un ceļi, vietējās nozīmes ūdens piegādes cauruļvadi, vietējās nozīmes notekūdeņu cauruļvadi, vietējās nozīmes elektropārvades un sakaru kabeļi.
4. Likuma 1.panta otrās daļas 9.punkts izteikts jaunā redakcijā un paredz atbrīvojumu no aplikšanas ar nekustamā īpašuma nodokli tikai dzīvojamo māju palīgēkām un garāžu īpašnieku kooperatīvo sabiedrību garāžām, ja minētās palīgēkas un garāžas netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai.
5. Sakarā ar nekustamā īpašuma nodokļa apliekamo objektu loka paplašināšanu un inženierbūvju aplikšanu attiecīgi papildināti likuma 1.panta otrās daļas 5., 12., 14. un 18.punkts, kā arī likuma 2.panta otrā daļa un trešās daļas 2.punkts ar vārdu „inženierbūves”.

Nekustamā īpašuma nodokļa likmes

6. Likuma 3.panta pirmā daļa izteikta jaunā redakcijā un papildināta ar 1.1 daļu un noteiktas šādas nekustamā īpašuma nodokļa likmes:
6.1. zemei, inženierbūvēm un ēkām, izņemot vienģimeņu un divģimeņu dzīvojamās mājas, daudzdzīvokļu mājas (to daļas) neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, nedzīvojamo ēku daļas, kuru funkcionālā izmantošana ir dzīvošana un kuras (kuru daļas) netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai – 1,5 procenti no zemes, inženierbūvju un ēku kadastrālās vērtības;
6.2. vienģimeņu un divģimeņu dzīvojamām mājām, daudzdzīvokļu mājām (to daļām) neatkarīgi no tā, vai tās ir vai nav sadalītas dzīvokļu īpašumos, nedzīvojamo ēku daļām, kuru funkcionālā izmantošana ir dzīvošana un kuras (kuru daļas) netiek izmantotas saimnieciskās darbības veikšanai:
6.2.1. 0,1 procents no kadastrālās vērtības, kas nepārsniedz 40 000 latu;
6.2.2. 0,2 procenti no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 40 000 latu, bet nepārsniedz 75 000 latu;
6.2.3. 0,3 procenti no kadastrālās vērtības daļas, kas pārsniedz 75 000 latu;
6.3. papildlikme 1,5 procenti no neapstrādātas lauksaimniecībā izmantojamas zemes, kuras platība nepārsniedz vienu hektāru, kadastrālās vērtības. Papildlikme nav piemērojama, neapstrādātai lauksaimniecībā izmantojamai zemei, kurai normatīvajos aktos ir noteikti lauksaimnieciskās darbības ierobežojumi (likuma 3.panta 1.1 daļa).
7. Likuma 3.pants papildināts ar septīto un astoto daļu, kuras paredz neapstrādātas lauksaimniecības zemes apsekošanas, šo zemes gabalu platības noteikšanas un ziņu sniegšanas kārtības noteikšanu, kā arī skaidro neapstrādātas lauksaimniecības zemes terminu likuma izpratnē.

Nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšana

8. Jaunā redakcijā izteikta likuma 3.panta trešā un sestā dala, kas nosaka nekustamā īpašuma nodokļa aprēķināšanas kārtību:
8.1 uz taksācijas gada sākumu esošajiem nekustamā īpašuma nodokļa objektiem nodokli aprēķina no objekta kadastrālās vērtības pēc stāvokļa taksācijas gada 1.janvārī;
8.2. taksācijas gada laikā Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā reģistrētiem nekustamā īpašuma nodokļa objektiem – no kadastrālās vērtības objekta reģistrācijas brīdī;
8.3. nekustamā īpašuma nodokļa objektiem, kuriem taksācijas gada laikā Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistrā reģistrētas kadastra datu izmaiņas – aktualizētā kadastrālā vērtība nodokļa aprēķinam tiek piemērota ar nākamo taksācijas gadu.
9. Likuma 3.pants papildināts ar jaunu 3.1 daļu un tā paredz katram nekustamā īpašuma nodokļa maksātājam minimālo nodokļa maksājumu. Ja par taksācijas gadu aprēķinātais kopējais nodoklis pēc atvieglojumu piemērošanas ir mazāks par 5 latiem, minimālais nodokļa apmērs katram nodokļa maksātājam katrā pašvaldībā ir 5 lati.
10. Ja trūcīgām un maznodrošinātām personām aprēķinātā nodokļa summa pēc likuma 5.panta 1.1 daļā minētā atvieglojuma 90 procentu apmērā piešķiršanas ir mazāka par 5 latiem, pašvaldībai ir tiesības maksāšanas paziņojumu nodokļa maksātājam nenosūtīt.
Šādā gadījumā aprēķināto nodokļa summu uzkrāj līdz brīdim, kad nodokļa summa aprēķina rezultātā par nākamo taksācijas gadu pārsniedz 5 latus, un pašvaldība nosūta kopēju maksāšanas paziņojumu par visiem taksācijas gadiem, par kuriem aprēķinātais nodoklis ir uzkrāts. Maksāšanas termiņi tiek noteikti saskaņā ar likuma 6.panta trešo daļu tajā taksācijas gadā, kurā izsūtīts maksāšanas paziņojums.
11. Jaunā redakcijā izteikts likuma 4.pants. Tas paredz kārtību, kādā ar nekustamā īpašuma nodokli apliekama daļa no zemes vienības vai ēkas vai arī zemes vienībām vai ēkas daļām ir atšķirīgas nodokļa likmes. Tāpat tas paredz kārtību, kādā sniedzami Nekustamā īpašuma valsts kadastra reģistra dati nekustamā īpašuma nodokļa administrēšanas vajadzībām. Apjomu, kārtību un termiņus, kādā Valsts zemes dienests pašvaldībām sniedz minētos datus nosaka Ministru kabinets.
Līdz minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.jūlijam ir piemērojami Ministru kabineta 2007.gada 6.februāra noteikumi Nr.97 ”Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas pieprasīšanas un izsniegšanas kārtība”, ciktāl tie nav pretrunā ar likumu (likuma pārejas noteikumu 28.punkts).

Atvieglojumi nekustamā īpašuma nodokļa maksātājiem

12. Likuma 5.pants papildināts ar 1.1 daļu un tā paredz atvieglojumu nodokļa maksātājiem, kuriem pašvaldība ir piešķīrusi trūcīgas vai maznodrošinātas personas vai ģimenes statusu:
12.1. trūcīgām personām 90 procentu apmērā no aprēķinātās nodokļa summas;
12.2. maznodrošinātām personām – līdz 90 procentiem no aprēķinātās nodokļa summas.
13. Papildināta likuma 5.panta otrā daļa un līdz ar to politiski represētajām personām piešķirtas tiesības uz atvieglojumu 50 procentu apmērā no aprēķinātās nodokļa summas ne tikai par zemi un individuālo dzīvojamo māju apbūvē ietilpstošajām ēkām, bet arī dzīvokļa īpašumu bez zemes domājamās daļas, ievērojot šajā daļā minētos nosacījumus.

Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums

14. Likuma 7.panta pirmā un trešā daļa izteikta jaunā redakcijā, kas maina nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākuma rašanās un izbeigšanās kārtību:
14.1. nekustamā īpašuma nodokli sāk maksāt ar nākamo taksācijas gadu pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību rašanās, izņemot valsts vai pašvaldības nekustamo īpašumu;
14.2. nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo taksācijas gadu pēc īpašuma tiesību vai valdījuma tiesību izbeigšanās, izņemot valsts vai pašvaldības nekustamo īpašumu;
14.3. par valsts vai pašvaldības nekustamo īpašumu nodokli sāk maksāt ar nākamo mēnesi pēc tā lietošanas tiesību vai nomas tiesību rašanās, bet maksāšanas pienākums izbeidzas ar nākamo mēnesi pēc nekustamā īpašuma lietošanas vai nomas tiesību izbeigšanās.
15. Jaunā redakcijā izteikta likuma 7.panta 2.1 daļa. Tā nosaka kārtību, kādā nekustamā īpašuma nodokļa maksātājam ir pienākums informēt pašvaldību par likuma 1.panta otrajā daļā minēto apstākļu iestāšanos un izbeigšanos:
15.1. sākotnējā informācija iesniedzama pašvaldībai līdz pirmstaksācijas gada 1.jūlijam;
15.2. aktualizētā informācija iesniedzama līdz taksācijas gada 1.janvārim.
16. Likuma 7.pants papildināts ar 2.2 daļu, kura nosaka, ka nekustamā īpašuma nodokļa maksātāji par valsts vai pašvaldības īpašumā esošu zemi, ēkām un inženierbūvēm par likuma 1.panta otrajā daļā minēto apstākļu iestāšanos vai izbeigšanos paziņo pašvaldībai viena mēneša laikā no izmaiņu rašanās brīža.

Citi ar nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu saistīti jautājumi

17. Likuma 6.pants papildināts ar 1.3 daļu. Uz nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojuma, ja tas tiek sagatavots elektroniski, nav nepieciešams nodokļu administrācijas paraksts, bet uz tā jābūt atzīmei „Maksāšanas paziņojums sagatavots elektroniski un ir derīgs bez paraksta”.
18. Jaunā redakcijā izteikta likuma 9.panta otrā daļa attiecībā uz nokavēto maksājumu piedziņu. Noteiktajā laikā nenomaksātos nodokļa maksājumus, soda naudu un nokavējuma naudu saskaņā ar pašvaldības lēmumu piedzen bezstrīda kārtībā atbilstoši likumam „Par nodokļiem un nodevām” un Administratīvā procesa likumā noteiktajai administratīvā akta piespiedu izpildes kārtībai. Ja parāda summa nodokļa maksātājam ir mazāka par 150 latiem, administratīvā akta – maksāšanas paziņojuma piespiedu izpilde uzsākama ne vēlāk kā septiņu gadu laikā no tā spēkā stāšanās.
19. Likuma 9.panta trešā daļa izteikta jaunā redakcijā, kura groza nekustamā īpašuma īpašnieka maiņas reģistrācijas kārtību zemesgrāmatā. Ja nekustamo īpašumu atsavina vai dāvina, zemesgrāmatā īpašnieka maiņu var reģistrēt tikai pēc tam, kad nomaksāts nodokļa pamatparāds, soda nauda un nokavējuma nauda un veikts nodokļa maksājums par taksācijas gadu, kurā notiek īpašnieka maiņa., un attiecīgā zemesgrāmatu nodaļa par to ir pārliecinājusies tiešsaistes datu pārraides režīmā.
 Šī kārtība stājas spēkā 2010.gada 1.jūlijā (likuma pārejas noteikumu 29.punkts).
20. Likuma pārejas noteikumi papildināti ar 3.1 punktu, kurš nosaka, ka par ēkām, kas saskaņā ar likuma 2.pantu neatrodas kādas personas īpašumā vai tiesiskajā valdījumā, nekustamā īpašuma nodokli maksā ēkas lietotājs.
 
Īpašie nosacījumi attiecībā uz nekustamā īpašuma nodokļa piemērošanu 2010.gadā

21. Likuma pārejas noteikumi papildināti ar 22.1 un 22.2 punktu, kuri nosaka, ka likuma pārejas noteikumu 22.punktā noteikto nodokļa apmēra pieauguma ierobežojumu nepiemēro:
21.1. ja par taksācijas gadu aprēķinātais nekustamā īpašuma nodoklis ir mazāks par 5 latiem;
21.2. nodokļa aprēķinam par neapstrādātu lauksaimniecības zemi.
22. Nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas paziņojuma nosūtīšanas termiņš nodokļa maksātājam 2010.gadā ir ne vēlāk kā 15.septembris (likuma pārejas noteikumu 24.1 punkts).
23. 2010.gadā nekustamā īpašuma nodokļa maksāšanas termiņi tiek noteikti saskaņā ar likuma 6.panta trešo daļu – ar nosacījumu, ka pirmais maksāšanas termiņš tiek noteikts ne agrāk kā viens mēnesis pēc maksāšanas paziņojuma nosūtīšanas (likuma pārejas noteikumu 26.1 punkts).
24. Nekustamā īpašuma nodoklis par zemi īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, izņemot neitrālās zonas un dabas pieminekļus, 2010.gadā nepārsniedz 2009.gadā noteikto apmēru (likuma pārejas noteikumu 34.punkts).
25. Sākotnējā paziņojuma par likuma 1.panta otrajā daļā minēto apstākļu iestāšanos un izbeigšanos iesniegšanas termiņš pašvaldībai 2010.gadā ir 1.februāris, bet aktualizētā paziņojuma iesniegšanas termiņš – 1.jūlijs (likuma pārejas noteikumu 35.punkts).