
Ienāca dokuments, kāda redakcija tika nosūtīta uz Saeimu likumprojektam "Grozījumi Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā". Un tad sākās atkal, kā jau katru gadu, citēju:
- "(2.1) Deklarējot reģistrā transportlīdzekli, kurš tiek izmantots vienīgi komersanta saimnieciskās darbības vajadzībām, komersants norāda globālās pozicionēšanas sistēmas transporta uzraudzības sistēmu nodrošinātāju (nosaukums, reģistrācijas numurs), kuru iespējams reģistrā mainīt, ja nepieciešams, uzstādot transportlīdzeklim cita nodrošinātāja piedāvāto globālās pozicionēšanas sistēmu."
-"Prasības globālās pozicionēšanas sistēmām nosaka Ministru kabinets."
Padomājot par sekām, tīri neomulīgi palika:
1. Tagad es vairs nedrīkstēšu savu esošo GPS iekārtu izmantot maršruta uzskaitē, kā to atļauj pašreizējā likuma redakcija;
2. Man būs jāiegādājas iekārta, kas maksās 2-5 reizes dārgāk nekā esošā plus jāmaksā par tās uzturēšanu;
3. Un man būs onlainā jānodod savi atrašanās dati citai organizācijai - organizācijai par kuru es neko nezinu, es nezinu, kurš tiek pie šiem datiem, kurš tos skatās, arhivē, kur tos glabā?
Ja pirmos divus punktus vēl varētu "norīt", tad trešais droši vien ne tikai man nav pieņemams. Te nu ir parādījusies Finanšu ministrijas mērķtiecīgā lobēšanas sistēma - sākot ar automašīnas vecuma noteikšanu nodokļa aprēķinam un tagad ar GPS sistēmu ārpakalpojuma obligāto ieviešanu. Vai tomēr tiek lobētas noziedzīgās aprindas, kurām daudz vieglāk piekļūt personu atrašanās vietu datiem un tos izmantot savās interesēs? Man šķiet, ka tomēr vajadzētu kādu prokurora vai tiesas sankciju, lai kāds drīkstētu piekļūt maniem datiem un kas tas ir par principu, ka valsts var uzspiest privātajam sektoram savus fiziskās personas datus nodot citam (pieņemot, ka auto nepārvietojas bez šofera)?
Protams, tālāk likmprojektā seko patiesi murgi par nodokļa maksāšanu no patapinātām automašīnām:
"(3) Ja komersants reģistrā nav reģistrēts kā transportlīdzekļa turētājs, bet lieto transportlīdzekli uz patapinājuma līguma pamata no personas, kas nav komersants, tas maksā uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokli. Komersants maksā nodokli, ja tas transportlīdzekli uz patapinājuma līguma pamata lieto vairāk nekā 10 dienas viena mēneša laikā (neatkarīgi no dienā izmantoto stundu skaita un no tā, vai transportlīdzeklis tiek lietots nepārtraukti vai ar pārtraukumiem)."
Tā kā likuma rašanās būtība bija ierobežot automašīnu izmantošanu privātām vajadzībām, tad šie murgi vairs ar to nekādi neiet kopā, jo pašreizējais mērķis ir vienkārši maksimāli iekasēt nodokli no visām automašīnām. Jau divus gadus ierēdņi ir kļūdījušies aprēķinos par iekasējamo nodokli - te nu atkal ir rezultāts. Pamēģiniet šo pantu realizēt dzīvē reālā uzņēmējdarbības vidē, nevis Finanšu ministrijas datorā.
Tā kā šo procesu bīda un virza Finanšu ministrijas atbildīgā amatpersona Runča (67083919, Inguna.Runca@fm.gov.lv), gribētos viņai pajautāt:
- Prognozē, ka tuvāko gadu laikā no Latvijas vēl aizbrauks prom ap 100 000 darbaspējīgo cilvēku.
- Pēdējos gados Finanšu ministrija sistemātiski grauj uzņēmējdarbības vidi ar utopiskiem plāniem un nodokļiem (piemēram šis).
- Uzņēmēji nevar Latvijā attīstīties, jo viņiem ir jādomā, kā nopelnīto nosargāt, nevis kā ražot, pārdot vai izgudrot.
- Man ir arvien grūtāk kādam ieteikt, kāpēc Latvijā vajadzētu dibinātu uzņēmumu un maksāt nodokļus.
Kā Jūs domājiet: Cik ilgi uzņēmēji būs gatavi maksāt Jums un Jūsu kolēģiem algu un kurā brīdī atkal valstij būs jāaizņemās nauda, lai Jums to izmaksātu?
Dokumenta pilns teksts pieejams šeit...
Ar cieņu,
Rolands Celmiņš
VID.lv redaktors